Izzūdošu amatu meistars un izcila personība, kas dod darbu tiem, kam tas ir visvairāk nepieciešams – tā līdzcilvēki raksturo rēzeknieti Andri Kačkānu. Viņš ir profesionāls kurpnieks jau vairāk nekā 40 gadus un savā ģimenes uzņēmumā nodarbina un sabiedrībā integrē cilvēkus ar vājdzirdību. Ikreiz tuvojoties Dziesmu un deju svētkiem Andris darina apavus teju visiem to dalībniekiem, zābaki ir redzami arī kinofilmās, bet nesen meistars iemācījās pīt skalu grozus un veido pats savu senlietu, kā arī ceļojumu atradumu muzeju. Nupat kurpnieks Andris Kačkāns kļuva arī par Rēzeknes pilsētas Goda pilsoni.
– Kurpnieka āmurs, jā. – Par mikrofonu smagāks. – Jā. [smejas] Tādas lietas šad tad izlien ārā, kaut kur arī jābūt man koka nagliņām, jo agrāk taisījām ar koka nagliņām.
Ar latgaliešiem tik raksturīgo humora dzirksti Andris Kačkāns Rēzeknē mūs sagaida savā topošajā muzejā. Te viņš apkopo senču, draugu un paziņu senos darbarīkus, gan ceļojumu suvenīrus – visu, kas saistīts par un ap kurpēm. Pats Andris jau vairāk nekā 40 gadus ir kurpnieks, kopā ar ģimeni vada uzņēmumu “Kristāla kurpīte” un kājas apāvis aptuveni 80% Latvijas deju kolektīvu, folkloras kopu un ansambļu.
Andris Kačkāns SIA “Kristāla kurpīte” vadītājs, amatnieks-kurpnieks
Es varu no “A” līdz “Z”, no sākuma piegrieztnes, izgriešana, piegriešana ādas un tā tālāk. Man visvairāk patīk piegriezt ādu, es tā: “Vaaau!”, tāpēc, ka man tā āda… paņemt rokās, aptaustīt, pačubināt. Piegriezt un sašūt mēs varam pa dienu, tajā pašā dienā var vēl uz “kapula” kā latgaliski sauc “kapuls” vai “līste” latviski. Apstiepj, lai dabūtu to formu, lai pastāv, viss notiek, jo mēs arī izmantojam līmi, arī naglas, jo mēs strādājam nedaudz vēl pēc vecajām tehnoloģijām.
Andris Kačkāns amata prasmes apguva Rīgas profesionālajā vidusskolā pie izcila ebreju skolotāja. Lai arī uzreiz saņemts prestižs piedāvājums strādāt galvaspilsētā, viņš it nemaz nenožēlo izvēli atgriezties mājās Rēzeknē. Turklāt par kurpnieku Andris kļuva sakritības dēļ.
Andris Kačkāns SIA “Kristāla kurpīte” vadītājs, amatnieks-kurpnieks
Aizbraucam uz skolu – izrādās tajā gadā fotogrāfu vairs nav, tikai pulksteņmeistari un kurpnieki. Nu es teicu, ka ar pulksteņiem tiešām tur neiešu knibināties, vairs nekas cits neatlika kā aiziet par kurpnieku. Protams, paldies vecākiem, ka tāda bija tā sakritība.
Mūsdienās kurpnieka amats gan ir izzūdošs. Andris atminas, ka kādreiz apavu darbnīcas bija teju katrā Latgales pilsētā, bet tagad darināt apavus prot vien retais. Tomēr meistars ir cerīgs, jo interese par radošām mākslām ir visām trīs viņa meitām.
Andris Kačkāns SIA “Kristāla kurpīte” vadītājs, amatnieks-kurpnieks
Apavnieki vai kurpnieki iet mazumā, jo skolu Latvijā nav. Man tā situācija varbūt mazliet citādāka patiešām, jo es kaut ko arī apmācu. Šujmašīnas ir vairāki varianti. Tās arī ir modernākas, ar spolīti, bet visas ir ejošas, kā es saku, bērni, mani mazbērni varēs ar tām strādāt, tās kalpo un viss pārējais, jo daudzveidība ir liela.
Kurpnieks prot vīt arī pastalas, bet nesen pašmācībā apguva vēl vienu retu amata prasmi – skalu grozu pīšanu. Viņa sirdslieta ir vēsturisku un unikālu apavu darināšana. Tālākā vieta, kur rēzeknieša kurpēs staigā, ir Āfrika.
Andris Kačkāns SIA “Kristāla kurpīte” vadītājs, amatnieks-kurpnieks
Man patīk kaut ko jaunu radīt, teiksim, ne to ko veikalā var nopirkt, bet patiešām pēc kaut kādām fotogrāfijām, pēc kaut kādām skicēm. Griezās tā pati kinofilma “Nameja gredzens”, kinofilma “1906”, bija teātri. Kamēr latvieši dziedās un dejos, kurpnieki būs vajadzīgi!
Atbalstot jaunos amatniekus par tradīciju ir kļuvis Andra ģimenes veidotais Ziemassvētku veikaliņš, kas durvis vaļā vērs arī šogad. Savu sirds siltumu kurpnieks dāvā arī rēzekniešiem ar īpašām vajadzībām un darbu nodrošina vājdzirdīgo biedrībai.