Reģionālās konferences ir tradicionāls Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra organizēts pasākumu cikls lauksaimniekiem. Šogad konferenču vadošā tēma bija Kopējā lauksaimniecības politika no 2023. gada un Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskais plāns.
Krustpils kultūras centrā kuplā skaitā pulcējušies Zemkopības ministrijas pārstāvji, zemnieki, mežsaimnieki un citi lauksaimniecības uzņēmēji. Šeit aizvadīta konference par Kopējo lauksaimniecības politiku no 2023. gada, un tā ir sešu konferenču cikla noslēdzošā reģionālā tikšanās.
Liene Feldmane LLKC Lauku attīstības eksperte
Tā ir iespēja satikties ministrijas ierēdņiem, ministram ar lauksaimniekiem. Tāpat arī lauksaimniekiem satikties ar ministrijas cilvēkiem. 01:40 + 02:02 Esot šeit uz vietas, ministrija tiešām redz arī un dažreiz ir ļoti labi priekšlikumi arī no pašiem lauksaimniekiem, lai šie lauksaimnieki spēj norādīt uz tām vājajām vietām, ko viņi, praktiski strādājot, redz, kas varētu būt. Un tad attiecīgi atkal var meklēt risinājumus, kā lai tā lauksaimniecība Latvijā tiktu attīstīta, atbalstīta.
Konferences laikā Zemkopības ministrijas eksperti klātesošos iepazīstināja ar Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģisko plānu turpmākajiem četriem gadiem. Salīdzinot ar iepriekšējiem plāniem, būtiskākās izmaiņas ir atbalsta mehānismos, kas saistīti ar klimata un vides saudzēšanas mērķu īstenošanu. Tāpat izmaiņas skars arī tiešo maksājumu sistēmu.
Kaspars Gerhards zemkopības ministrs
Līdzekļu mums ir vairāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Par 25% vairāk ES naudas. Tiešmaksājumos 44%. Un kas ir būtiski – šī valdība šajā gadā, kad apstiprināja janvārī šo plānu, arī pielēma, ka nākamajiem pieciem gadiem jābūt arī valsts līdzfinansējumam – 358 miljoniem. Attiecībā uz šiem taisnīgākiem maksājumiem pirmais ir noteikti griezti līdz 100 tūkstošiem, otrs – par pirmajiem 30ha ir lielāka naudas piemaksa, virs 50 eiro, un no 30 līdz 100ha papildus pie maksas vēl pāri desmit eiro. Tas nozīmē, ka, ja saimniecība ir mazāka, tad viņiem par pirmajiem hektāriem būs lielāks tieši šis tiešmaksājumu atbalsts. Un otrs, protams, apmēram 48% kopējā finansējuma aiziet lietām, kas saistītas ar vides un klimata prasību ievērošanu.
Lai sekmētu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi izmaiņas ieviestas arī aizdevumu piešķiršanā.
Kaspars Gerhards zemkopības ministrs
Pēc ilgām diskusijām gan ministrijā, gan ar nozari esam ieviesuši, tas ir, būs iespēja lauksaimniekam griezties pēc aizdevuma, kas gadījumā, ja izpildās visi nosacījumi, pārvēršas grantā vai šo naudu saņem bez nosacījumiem. Tas ir jauns finanšu mehānisms, kas, kā mums saka lauksaimnieki, viņiem būtu ļoti nepieciešams.
Līdztekus Jēkabpilij reģionālās konferences aizvadītas arī Kocēnos, Jelgavā, Alūksnē, Talsos un Ilūkstē.