Višķu profesionālās vidusskolas mazuta glabātava Augšdaugavas novadā jau vairāk nekā 15 gadus iekļauta Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piesārņoto vietu reģistrā, vēl ilgāk tā saimnieciski nav izmantota un rada raizes par iespējamu kaitējumu gruntsūdeņiem. Ar Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu nupat uzsākta teritorijas sanācija, tomēr aizvien iedzīvotājiem trūkst izpratnes par darbu nepieciešamību. Tāpat arī Latvijā kopumā būtu jādomā par atbalsta programmām tieši šāda veida objektu ar bīstamiem atkritumiem sakārtošanai.
Tikai viens solis līdz ekoloģiskai vietēja mēroga katastrofai – tā situāciju Višķu ciemā, kur degradētā teritorijā ir mazuta glabātava, raksturo vides aizsardzības speciālisti. Mazuts centrālajai apkurei pēdējo reizi šeit izmantots pirms vairāk nekā 30 gadiem, milzīgās tvertnes iztukšotas, tomēr mazuta paliekas noplūda. Tā kā Valsts vides dienesta monitorings liecina, ka pēc aptuveni 5-10 gadiem tas iesūktos arī gruntsūdeņos, nupat sākta teritorijas sakārtošana.
Jānis Proms Višķu pagasta pārvaldes vadītājs
Cilvēku viedokļi dažādi ir, viens saka, ka tas ir labi, ka mēs to visu darām, cits saka, ka tas ir ļoti slikti, kāpēc tie tādi līdzekļi jātērē, bet, es domāju, ka tie līdzekļi nebūs tik samērojami pret to, ka + 01:46 apkārtējās mājās akās parādītos plēves un tas jau būtu ļoti bēdīgi. Tepat blakus atrodas grunts akas, kur arī tiek padots uz šiem pašiem ciematiem ūdens un, ja tur būs naftas produktu piemaisījums, es domāju, ne katram iedzīvotājam tas patiks.
Juta Valaine Augšdaugavas novada Attīstības pārvaldes projektu vadītāja
Mazuta piesārņojums. Piesārņojums ar naftas produktiem un, jā, varbūt pagaidām acīmredzami mēs tā kā to neizjūtam, bet klimata pārmaiņu ietekmē un arī noārdoties šim aizsargslānim tās sekas, kas te varētu būt pēc gadiem, ir neprognozējamas. Tāpēc, manuprāt, tas ir pēdējais brīdis, kad vajadzēja kaut ko sākt darīt.
Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piesārņoto vietu reģistrā pašlaik ir vairāk nekā 2800 šāda veida objektu, to vidū arī bijušās fermas, degvielas uzpildes stacijas un citi. Salīdzinoši Višķi gan nav sarežģītākais objekts, tomēr būvdarbu laikā var atklāt pazemes komunikācijas vai lokālas noplūdes.
Andis Šonmanis a/s “BAO” sanācijas darbu vadītājs
Mēs esam uzsākuši izlijušā mazuta savākšanu. Darbi ir pašā sākumā, principā otrā nedēļa, kad mēs to darām. Vidēji mums iet ap 20 tonnām dienā. Nākamais ir piesārņotā grunts, kas ir zem mazuta apakšā, to arī mums jāsavāc un jāaizved uz utilizāciju.
Juta Valaine Augšdaugavas novada Attīstības pārvaldes projektu vadītāja
Tas ir pats sākums visiem plānotajiem darbiem. Tas projekta pamatmērķis ir attīrīt šo piesārņoto vietu un arī demontēt šīs tvertnes, kas šeit ir un visu šo infrastruktūru, kas kādreiz tika izmantota un padarīt šo vietu vairs par nepiesārņotu, bet par tīru un visām vides normām atbilstošu.
Vēsturiski piesārņotās vietas kopējā platība ir teju četri hektāri, mazuta dīķī blakus tvertnēm pēdējos gados slīkuši vairāki dzīvnieki, darbojušies vandāļi. Arī šie iemesli mudināja jau vairākkārt meklēt iespējas teritoriju sakopt. Pērn ideju atbalstīja Norvēģijas finanšu instrumenta programma par klimata pārmaiņu mazināšanu.
Juta Valaine Augšdaugavas novada Attīstības pārvaldes projektu vadītāja
Viņi ir soli priekšā vides izglītības un vispār šajos dabas jautājumos un viņi ir arī bijuši pie mums šeit. Protams, viņi bija sašutuši par to, ka tādas vietas ir un nav noslēpums, tādu nav maz. Šoreiz Augšdaugavas novada pašvaldībai ir šī laimes atslēga par to, ka vispār ir iespējams rasts finansējumu un īstenot šādu projektu.
Jānis Proms Višķu pagasta pārvaldes vadītājs
Tas bija Zemkopības ministrijas īpašums, pēc tam Izglītības ministrijas īpašums un tagad tas piekrita pašvaldībai. Jau sen satrauca, bet nebija iespējas iegūt līdzekļus, mēs ar “n-tajiem” projektiem mēģinājām kaut kur piedalīties. Mums šo objektu finansē ne mūsu valsts, bet, protams, ka valstī vajadzētu risināt šādus jautājumus. Ja mēs nerūpēsimies par savu valsti un neieguldīsim tur savus līdzekļus un nedarīsim to, tad būs bēdīgi
Drīzumā līgumus ar Norvēģiju slēgs arī par Višķiem krietni lielāki piesārņotie objekti Liepājas un Ventspils ostās. Savukārt Augšdaugavas novadā iecerēts, ka pēc projekta noslēguma 2024. gadā sakārtoto teritoriju mācībām varēs izmantot blakus esošā – Višķu profesionālā vidusskola. Projektā par mazuta glabātavas sanāciju sadarbības partneris ir arī biedrība “Višķu attīstībai”, kas dažādos pasākumos veicinās sabiedrības izpratni par piesārņojuma ietekmi uz vidi un cilvēka veselību, kā arī iespējamiem klimata pārmaiņu riskiem.