Rēzekne ir viena no tām vietām Latvijā, kur saistībā ar energoresursu krīzi un cenu sadārdzinājumu lielākais daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājs pilsētā ir samazinājis karstā ūdens temperatūru. Turklāt ūdens karstāks ir rīta un vakara stundās, bet dienā un naktī tā temperatūra noslīd līdz 35 grādiem. Vairums iedzīvotāju ir samierinājušies un cer ietaupīt savus līdzekļus par rēķinu samaksu, tomēr Veselības inspekcija ceļ trauksmi, ka turpmāk krietni paaugstinās risks saslimt ar legionelozes slimību.
Ierasti karstā ūdens temperatūra Rēzeknē līdz šim bija +55 grādi, bet tagad vairumā daudzdzīvokļu namu rīta un vakara stundās tā pazemināta līdz 48 grādiem, bet pārējā laikā pat līdz 35. Uzņēmumā “Rēzeknes Namsaimnieks” skaidro, ka šis ir vienīgais risinājums, kā saglabāt cirkulāciju, gan arī mazināt rēķinu izmaksas. Jau vasarā atsevišķos mikrorajonos šāda sistēma izmēģināta un attaisnojusies.
Pēteris Dzalbe SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” valdes loceklis
Uz krīzes laiku, tieši uz to sadārdzināto apkures laiku vajag ekonomēt. No 30 eiro cirkulācija pazeminājās līdz 7 centiem un kopumā cilvēki iemācījās un pielāgojās lietot ūdeni atbilstoši jaunam grafikam. Ir pāris mājas, kuras ir pieņēmušas lēnumu paaugstināt temperatūru līdz noteiktajai 24/7, bet tas ir jau apzināts šīs mājas lēmums, jo tādā mājā ir paaugstināta maksātspēja, tur ir mazāk sociāli neaizsargātu iedzīvotāju.
Veselības inspekcija gan brīdina, ka karstā ūdens temperatūras pazemināšana rada potenciālu risku veselībai.
Normunds Kadiķis Veselības inspekcijas vides veselības nodaļas vadītājs
Šīs te baktērijas, legionellas, tās optimāli vairojas 35-42 grādu temperatūrā siltajā ūdenī. Tā kā legionellas ir dabīgu ūdeņu apdzīvotājas, respektīvi, nav iespējams izvairīties no tām. Iespējams, šis te saslimšanas gadījumu skaits pieaugs sakarā ar to situāciju, kurā mēs šobrīd visi atrodamies, ja tā karstā ūdens temperatūra tiks samazināta. Cik lielā mērā pieaugs, to ir ļoti grūti teikt.
Tomēr zemāka karstā ūdens temperatūra šajā apkures sezonā iespējama arī pēc Ministru Kabineta grozījumiem. Tur noteikts, ka grādu var būt mazāk, taču iedzīvotājus jāinformē par visu sanitāro higiēnas prasību ievērošanu un legionellas baktēriju izplatības risku mazināšanu. Līdz šim rēzeknieši šādu informāciju gan neesot saņēmuši.
Aļona Žeļezņakova rēzekniete, divu bērnu mamma
Man neviens neko nav teicis. Arī par citiem es arī neko neesmu dzirdējusi, lai viņi kaut ko teiktu par to slimību. Mūs neviens nebrīdināja. Meitai pateicu, lai viņa vairs no krāna nedzer to ūdeni. Tikai no tējkannas vai pērkot to ūdeni.
Uzņēmums gan sūdzības no iedzīvotājiem par informācijas trūkumu nav saņēmis. Uzskata, ka komunikāciju ar sabiedrību par šiem jautājumiem jāveic valstiskā mērogā. Turklāt jo īpaši tāpēc, ka karstā ūdens temperatūru plāno samazināt arī, piemēram, Daugavpilī un Rīgā.
Pēteris Dzalbe SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” valdes loceklis
Tātad mājā 45 dzīvokļi, tātad mājā ir divas vietas, kur lieto, virtuve un vanna, karsto ūdeni, tātad ir jāpaņem 90 proves, lai noteiktu, vai šajā mājā ir baktērija vai nav baktērijas. No tā paša Slimību profilakses un kontroles centra, es uzskatu, ka labāk viņi taisītu, nevis bukletu sūtītu, bet tiešām atnāktu uztaisītu vienā, otrā, trešā mājā kompleksās pārbaudes. Tādā veidā tad likt nevis uz iedzīvotāju pleciem, bet tiešām runājot ar iedzīvotājiem, veidojot komunikāciju tērēt valsts naudu.
Pēc MK noteikumiem pārbaudes jāveic reizi trīs gados. Veselības inspekcijā ar lūgumu skaidrot situāciju vērsušies vien daži iedzīvotāji. Šeit iesaka karsto ūdeni pirms lietošanas notecināt vismaz 1-2 minūtes, regulāri dezinficēt un atbrīvot no aplikuma dušas galviņu.
Normunds Kadiķis Veselības inspekcijas vides veselības nodaļas vadītājs
Ir jāizvairās no tā, lai neveidotos šļakatas mazgājoties. Protams, minimāli tās šļakatas veidosies, ja mēs mazgāsimies vannā, bet atkal duša ir daudz ekonomiskāka. Vienīgā iespēja ir šo te dušas klausuli turēt pēc iespējas tuvāk ķermenim. Tātad neļaut ūdenim plūst no liela augstuma un, lai neveidotos vienkārši tās šļakatas.
Pēdējo gadu laikā Rēzeknē ar legionelozi saslimuši divi cilvēki, bet Latvijā kopumā vidēji gada laikā tie ir 40 gadījumi.