Pēdējo gadu laikā Ilūkstes jezuītu klostera kompleksam ir vērsta pastiprināta uzmanība. Pērn veikta klostera ēkas un palīgēkas arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, šogad arheoloģiskās izpētes darbi. Savā ziņā tā ir kā auglīga augsne iecerēm Ilūkstes jezuītu klostera kompleksu attīstīt par nozīmīgu tūrisma vietu, kur izzināt ne vien Ilūkstes, bet visas Latvijas vēsturi.
Ilūkstes jezuītu klostera kompleksa teritorijā vairāku nedēļu garumā rosāmies bija manāmi arheologi, lai veiktu Ilūkstes jezuītu baznīcas atsegto fragmentu izpēti un to sagatavošanu konservācijai. Tas ir kā turpinājums pērn veiktajai klostera ēkas un palīgēkas arhitektoniski mākslinieciskajai izpētei. Sakopšanas darbu laikā secināts, ka baznīcas pamati ir bēdīgā stāvoklī.
Mārtiņš Lūsēns arheologs
Tīrot viņus, ļoti daudz ķieģeļi vienkārši sadalās. Pat slaukot ar birstīti uzmanīgi, vienkārši viņi jau tā virsēja kārta visa drūp. Nu, tomēr viņi ir trīs gadus stāvējuši vaļā. Mūri jau bija sākuši erodēt. Viņi bija ar tādu koka nojumi pārsegti un plēvēm, kas jau bija kļuvušas cauras, un nokrišņi bija virsū. Viss bija apaudzis ar nezālēm. Visi tie tieši sakopšanas darbi ir beigušies un šodien, teiksim, notiek visu atsegto baznīcas drupu uzmērīšana speciāli ar tahimetru.
Līdz šim Ilūkstes jezuītu klostera kompleksa teritorijā tik vērienīgi sakopšanas un izpētes darbi ekspertu vadībā nav veikti. Būtisks pavērsiens vietas saglabāšanā un attīstības veicināšanā bija Ilūkstes jezuītu klostera kompleksa un baznīcas fragmentu atzīšana par Valsts aizsargājamo arhitektūras un arheoloģisko pieminekli.
Zanda Lisovska Ilūkstes pilsētas administrācijas Plānošanas nodaļas projektu koordinatore
No 2019.g. līdz 2021.g. mums bija stipra sadarbība ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Un 2021.g. 4.oktobrī KM pieņēma lēmumu šo objektu iekļaut valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā.
Mārtiņš Lūsēns arheologs
Mantojumu pārvaldē tiek izņemta speciāli šī te sakopšanas darbu atļauja. Izsniedzot šo atļauju, viņiem ir noteikti jāiesniedz pretī pārskats par šiem veiktajiem darbiem, kur ir visa šī te fiksācija, kur galvenais būs tas plāns, kas tagad tiks izgatavots, arī aprakstītas visas tās konstrukcijas, saglabāšanās pakāpe un dotas, teiksim, rekomendācijas, ko varētu darīt turpmāk.
Augšdaugavas novada pašvaldība šogad izstrādāja Ilūkstes jezuītu klostera kompleksa un baznīcas pamatu attīstības koncepciju. Lai arī par konkrētiem pakalpojumiem, ko šeit nākotnē varēs saņemt, runāt vēl ir pāragri, taču galvenais mērķis ir saglabāt esošās vēsturiskās vērtības un ar tām iepazīstināt tūristus.
Zanda Lisovska Ilūkstes pilsētas administrācijas Plānošanas nodaļas projektu koordinatore
Ilūkstes pilsētas attīstība, ja tā var teikt, ir sākusies tieši ar jezuītu darbību, ar jezuītu izglītošanās un, teiksim, izaugsmes kustību šeit, Ilūkstes pusē, kas tajā laikā bija Kurzemes-Zemgales hercogiste. Jezuītu ordeņa pārstāvji ieradās Ilūkstē 1637.g., kad toreizējais Zviedrijas karalis Gustavs izdeva pavēli pamest jezuītiem Rīgu. Faktiski 100 gadu laikā viņi uzcēla šo te vietu – klosteri ar baznīcu. Sākotnēji, šīs ēkas bija, protams, no koka materiāliem. Ir iezīmētas dažādas idejas gan varbūt tūrisma nozarē, gan uzņēmējdarbības stiprināšanai. Viss atkarīgs no speciālistu rekomendācijām sniegtajām par to, kas ir iespējams, kādas darbības šeit iespējams ir veikt, ievērojot kādus nosacījumus, jo šeit, protams, nekādi būvniecības vērienīgi projekti nevar tikt īstenoti.
Nupat veiktie sakopšanas darbi bija iespējami, īstenojot projektu “Ilūkstes jezuītu baznīcas atsegto fragmentu arheoloģiskā izpēte” un gūstot finansiālu atbalstu Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā. Projekta kopējie izdevumi ir nedaudz vairāk kā desmit tūkstoši eiro.