Daudzām ledus hallēm elektrības rēķini, sākot ar pavasari, pieauguši pieckārtīgi un pat seškārtīgi, būtiski apdraudot to turpmāko darbību. Tas liek pārskatīt ledus haļļu cenrādi, kas tāpat nenosedz izmaksu pieaugumu. Nesaņemot finansiālu atbalstu no valsts, olimpiskie centri, tostarp ledus halles, var neizturēt finansiālo slogu un savu darbību beigt.
Daugavpils Olimpiskajā centrā pēdējie rēķini par elektrību, salīdzinot ar gada sākumu vai pagājušo gadu, auguši divas reizes. Līdzšinējo 14 centu vietā par kilovatstundu nu jāmaksā 26 centi.
Vladimirs Šteinbergs Daugavpils Olimpiskā centra valdes loceklis
Mēs noslēdzām uz gadu elektrības līgumu par fiksēto cenu. Es nezinu, kā būs nākotnē, varbūt kritīsies tās cenas un mēs atkal būsim zaudētāji, bet šobrīd mums tās cenas augušas ne trīs reizes, ne piecas reizes kā citām ledus hallēm vai citiem olimpiskajiem centriem, bet mums tikai dubultā, kas ļauj principā, nu, vēl izdzīvot līdz gada beigām bez īpašām problēmām.
Sarežģītāka situācija ir Olimpiskajā centrā “Rēzekne”, kur par elektrību tiek maksāts pēc biržas tarifa.
Jekaterina Meirāne Olimpiskā centra “Rēzekne” valdes locekle
Ja mēs runājam par 2022.g. vidējais normāls rēķins bija līdz maija mēnesim 20 tūkstoši. Ja mēs runājam par jūniju, tas jau bija 34 tūkstoši, ja mēs runājam par jūliju, tas bija jau 65 tūkstoši, par augustu – 95.
Ne Daugavpilī, ne Rēzeknē slēgt Olimpiskos centrus, tostarp ledus halles, šobrīd neplāno. Neizbēgama gan ir pakalpojumu cenu palielināšana, turpretī elektroenerģijas taupīšanas režīma ieslēgšana Olimpisko centru specifiskās darbības dēļ ir ierobežota.
Jekaterina Meirāne Olimpiskā centra “Rēzekne” valdes locekle
Jābūt konstantai temperatūrai, lai varētu uzturēt normāli ledus laukumu. Un ja mēs visu laiku tā rausim tās visas temperatūras uz augšu, uz leju, tas arī nav labi. Bet kaut kur mēs varam atkāpties… Uz stundu, uz divām stundām mēs varam atslēgt kompresoru. To mēs darījām un turpināsim darīt. Ja mēs runājam par ledus laukumu, vidējā cena 2021.g. un gada sākumā bija 140 eiro par vienu stundu. Uz doto brīdi no 1.augusta tā cena ir 250 eiro.
Vladimirs Šteinbergs Daugavpils Olimpiskā centra valdes loceklis
Elektrības patēriņš pārsvarā ir apgaismojums un baseina ūdens uzsildīšana. Mēs nevaram, pieņemsim, kā valdība vakar pieņēma, 19 grādi telpā. Tur ir noteikti normatīvi, cik ir jātur baseinā, un tur nav tādas iespējas kaut ko samazināt. Šobrīd jau strādājam tādā noslēdzošā fāzē pie jaunā cenrāža. Bet tas jau nebūs kaut kāds arī dubultā pieaugums vai 300%. Tie ir 25-30% cenas pieaugums. Un vēl vairāk, ja ņem vērā, ka, ja mēs ņemam nosacīti ledus halli vai peldbaseinu, tad tur cenas nav mainījušās laikam 5-8 gadus.
Esošajā situācijā ir bažas ne vien par ledus haļļu rocību apmaksāt komunālos rēķinus, jo īpaši, kad papildu sāksies apkures sezona, bet arī iedzīvotāju spēju atļauties apmeklēt ledus halles un treniņus tajās.
Ēriks Miļuns Latvijas Ledus haļļu asociācijas vadītājs
Daudzi būs izvēles priekšā, vai viņam turpināt trenēties, meklēt vietas, kur to var izdarīt lētāk, vai beigt. Ja tu kādu laiku ar kaut ko nenodarbojies, tad var teikt, ka tu tālāk esi sācis no nulles.
Lai saglābtu sporta nozari Latvijā, bez finansiāla valsts atbalsta neiztikt. Līdz šim gan risinājums nav rasts.
Ēriks Miļuns Latvijas Ledus haļļu asociācijas vadītājs
Mums vajag jebkura veida finansiālo palīdzību. Viens ir tā palīdzība – subsīdija, otrs ir pvn atlaide vai atcelšana. Tad, protams, Sadales tīklu izcenojumu atcelšana uz laiku jeb noņemšana nost. Jo tas tomēr vēl kaut kādi 10% sadārdzina. Protams, mēs saprotam, ka valsts nekompensēs visus mūsu zaudējumus mūsu tajā darbībā.
Šobrīd tiek gaidīts redzējums par atbalsta mehānismiem no Ministru kabineta, taču, kā uzsver Latvijas Ledus haļļu asociācijas vadītājs, laika gaidīt vairs neesot daudz.