Laikā, kod ir aktuali rudiņa ražys nūvuokšonys dorbi, gon ari taišņi septembrī nūteik vysaiduoki dzejis dīnu pasuocīni, dzejnīki, muzykanti i apleicīnis īdzeivuotuoji puļcejuos pyrmajā dzejis slamā latgaliski “Rogovkys dzejis voga”. Par sova veida dzejis saceņseibu uzvarātuoju deveņu rakstnīku vydā kļiva Mārīte Slišāne.
Kozmens pasuocīņa vadeituojs
Lyls nūtykums na toļkin Rogovkai, bet vysai pasaulei! Nui. Tys ir vysai pasaulei lels nūtykums, partū ka šūvokor nūtiks pirmīs dzejis slams latgaliski!– Tādiņ jautuojums. Kas kūpeigs dzejis ryndai ai buļvu vogu?
Annele Slišāne dzejneica i muokslineica
Bezgalība. Bezgalība i drūši viņ tys pats, kas leidzīgs dzejis ryndai ar deča īaustū dīgu, tuopat ar buļbu vogu i ar runkuļu vogu i ar vysom vogom, kurys ir bezgalīgi garas.
Rodūši, puordūmom boguoti i ar latgalīšim tik rokstureigū jautreibu Rogovkā beja pīpiļdeits vyss dzejis slama pasuocīņs. Vokora gaitā izskaneja ari muzykaluos pauzis kūpā ar latgalīšu dzīsminīku Vinsentu Kūkoju i grupu “Borowa MC”. Dzejis lasejumi kai sova veida sacenseibys itymā pusī i veļ taišņi latgaliski nūtyka pyrmū reizi.
Inga Vigule Nautrānu pogostu apvīneibys kulturys centra vadeituoja, pasuocīņa idejis autore
Tei ir jaunā formā dzejis pasnīgšona, jei ari varbyut uzrunuos vairuok skateituojus, varbyut cylvākus, kuri pyrms tam ar dzeju beja “iz jius”. Tu dzejnīku radzi dzeivajā, tu radzi, kai jis runoj, ar kaidom emocejom jis pasnādz sovu dzejūli, kū varbyut nu gruomotys nanūlaseitu.
Rasma Svikle dzejneica
Īt baba pučainu skusteņu golvā gūvu slaukt. Iz rūkys slaucine, ūtrā sorkons uobeļs. Puorejīs suopeigi atsit pīri pret zemi. Juos jauneiba. Solnā speid Rogovkys bazneicys krysts. Taida tei dzeive. Taids tys myužs.
Iz skatuvis kuope jau zynomi autori – taidi kai Gunta Ločmele, Līvija Liepdruviete i Jana Skrivļa-Čevere, gon ari mozuok pīredziejuši. Taipoš beja ari puorsteigumi.
Edīte Husare bīdreibys “LgSC” vadeituoja
Pīsadaleis, pīmāram, “mygluojs”, kas da ituo ir bejs taids inkognito, anonimais autors, kas roksta viņ ar pseidonīmu. Byus ari taids autors “Deimārs” nu Daugavpiļs. Jam itei ari ir uzadreiksteišona, jū dorba deļ jis eisti pyrma tuo nabeja atkluojs, ka roksta dzeju.
Slams nūtyka treis kuortuos i dzejnīku snāgumu vierteja žureja, gon lela lūma beja pasuocīņa apmekleituoju bolsuojumam. Nu devenim latgaliski rokstūšīm autorim ūtrymā kuortā tyka pīci.
Inga Vigule Nautrānu pogostu apvīneibys kulturys centra vadeituoja, pasuocīņa idejis autore
Jī otkol losa sovu ūtrū dzejūli, otkoln nūteik bolsuošona i trešajā kuortā teik jau treis i pec tam ari teik nūskaidruots dzejis slama uzvarātuojs, kurš tod tū dzejis vogu ir ražeiguoku vuocs.
Mārīte Slišāne dzejneica, dzejis slama uzvarātuoja
– Es grybu, mam! – Es tikai block, block, block. Malni, dzaltoni, sorkoni. A jei nu deviņdesmitajīm, jei pļovā losa pučes i bučojās zam kreitūšuom zvaigznem ai sovejīm. Tukša kopejis kruška, ar lyupuom nūzeistu kaklini. Izstuosta puosoku bārnīm i izstuosta puosoku sev.
Dzejneica Mārīte Slišāne kļiva par pyrmuo dzejis slama latgaliski uzvarātuoju i sajieme ari naudys bolvys – 100 eiro nu Nautrānu pogosta puorvaļdis i tikpat nu latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv. Sovā dzejī Marīte pauž cīši sīviškeigys sajiutys i puordzeivuojumus.
Mārīte Slišāne dzejneica, dzejis slama uzvarātuoja
Maņ rūnuos itymā mirklie, maņ tuopiec vīnmār ir leidza telefons, es uzreiz pīrokstu. Jū aizbrauc iz muojom, tuos emocijas, kas ir gūtas patreiz, juos byus tī sovaiduokas. Tuopiec ir juoroksta uzreiz. Eistineibā baigi interesanti tā. Es dūmoju, ka ar laiku, ka turpynuotūs, byus vairuok un vairuok tūs dzejnīku, tod, es dūmoju, tys pasuokums izaplessīs. Ļūti, ļūti, ļūti forši izdūmuots. Maņ patyka!
Edīte Husare bīdreibys “LgSC” vadeituoja
Dzejis slams Latgolā ir nūticis, bet taids, kur pīsadola tikai latgalīši – taids nav. Atsauceiba beja i mani veļ prīcynoj tys, ka ari vysi natyka, jū tys nūzeimej, ka jī pīsadola cytuos Dzejis dīnu nūtikšonuos, na tikai Latgolā, bet ari cytur Latvejā.
Pasuocīņa organizatori cer, ka leidzeigi kai kotru godu junī Rogovkā sviņ Pīterdīnu, tai ari iz prīšku rudiņa tolku laikā tyrpynuosīs ari dzejis slams “Rogovkys dzejis voga”.