Elektroenerģijas cenu krīze būtiski ietekmē ne tikai ražotāju, bet arī lauksaimnieku ikdienu. Elektrības rēķinu izmaksām pēdējā pusgada laikā pieaugot vairāk nekā divas reizes, kā arī sekojot līdzi cenu svārstībām biržā, nereti darbu saimniecībās nākas pat uz laiku pārtraukt un tas rada vēl papildu finansiālo slogu. Ekonomikas, Labklājības un Zemkopības ministrijas iecerējušas nākt talkā ar atbalsta pasākumiem un nupat ārkārtas sēdē arī Saeima vienbalsīgi nolēma sniegt 50 miljonu eiro lielu atbalstu tieši energointensīviem uzņēmumiem.
Bioloģiskās saimniecības īpašniece Velta Mītke Baltinavas pusē apstrādā nepilnus 500 hektārus zemes un šobrīd saimniecībā elektroenerģiju visvairāk patērē graudu kaltes.
Velta Mītke z/s “Mītkes” saimniece
Pēdējo rēķinu vēl neesmu saņēmusi, bet es jau ar bailēm to gaidu, jo mums tieši augusts bija visražīgākais elektrības patēriņa ziņā mēnesis. Tad, kad mums sezona iet un visas iekārtas iet un kalte iet. Arī bija briesmīgās tās stundas, kā mēs visi zinām, tās dārgās. Tieši mums iekrita tajās strādāt, mēs nevaram tā ņemt un atslēgt.
Arī Aivars Trons Ludzas novada Ciblā līdz ar graudaugu un zālāju audzēšanu veic graudu apstrādi un pieņemšanu. Dienā šeit elektrības patēriņš ir vidēji 1000 kilovatstundas.
Aivars Trons z/s “Ezerlīči” saimnieks
Tie lielie lēcieni līdz četri eiro par kilovatu, tajā brīdī mēs bijām spiesti apturēt visus darbus un nogaidīt to stundu. Pa dienas vidu jau bija lēciens līdz pusotram eiro. Saldētavu nevar apturēt vienalga, vai četri eiro par kilovatu vai pusotra. Tas viss atsauksies uz patērētāju.
Uzņēmums “Latvenergo” atklāj – sūdzību skaits par nespēju apmaksāt rēķinus šajā laikā ir pieaudzis, taču pagaidām situāciju par kritisku neuzskata un skaidro, ka pēdējā pusgada laikā elektrības cenu pieaugums vērojams visā Eiropā. To vienlaikus ietekmē vairāki nelabvēlīgi kā dabiski, tā politiski faktori. To vidū – karstā vasara bez vēja, ūdens resursu samazināšanās un citi.
Uldis Mucinieks AS “Latvenergo” Pārdošanas direktors
Krievijas iebrukums Ukrainā ir izraisījis diezgan lielu stresu energotirgos, galvenokārt atspoguļojoties dabasgāzes cenās. Ņemot vērā, ka Eiropā diezgan daudz joprojām gāzes iegūst izmantojot dabasgāzi, tad tas automātiski sadārdzina šo ražošanas procesu. Savukārt tas, kas ir jāpieražo klāt ar dabasgāzi vai arī ar atsevišķās valstīs ar akmeņoglēm, tur mēs saduramies ar to, ka šie resursi ir ne tikai ārkārtīgi dārgi šobrīd, bet brīžiem arī grūti pieejami.
Pirms nedēļas ārkārtas sēdē Saeima nolēma sniegt 50 miljonu eiro lielu atbalstu aptuveni 250 energointensīviem uzņēmumiem. Tāpat rit diskusijas par OIK maksājumu pārcelšanu un no 1. oktobra automātiski juridiskām personām rēķinos būs kompensēti elektroenerģijas sadales un pārvaldes maksājumi.
Jānis Eglīts Zemkopības ministra biroja vadītājs
Ministrija arī ir reaģējusi ieviešot divus pasākumus, no kuriem viens ir primārajai ražošanai, otrs pārstrādes uzņēmumiem ar kopējo finansējumu teju 20 miljoni eiro un šobrīd arī no Eiropas Savienības esam saņēmuši apstiprinājumu tai programmai, kas attiecas uz pārstrādi. Ir noteikti kritēriji. Tā nav helikoptera nauda, tas ir tiešām uzņēmumiem, kuri ir cietuši no šīm radītajām krīzēm.
Lauksaimnieku viedoklis par veiksmīgākiem energokrīzes risinājumiem gan atšķiras vo valdības paustā.
Velta Mītke z/s “Mītkes” saimniece
Kā no otra gala lieta tā sākta, labāk jau to elektrības cenu normālu noregulēt, kaut kā sataisīt, lai tā nebūtu tik augsta, nevis sākt no otra gala kaut kādus pabalstus maksāt. Tā, man liekas, cīņa jau ar sekām.
Aivars Trons z/s “Ezerlīči” saimnieks
Tiek samazināts, nosviests ūdens HES, kā mēs redzam, ap Liepkalniem, visur, ūdens pamatā ir tas, kas nosaka, cik elektrības tiks saražots. Ir nosviests un uzsākti remontdarbi. Es domāju valdība kā “Latvenergo” īpašnieks var diktēt savam uzņēmumam, kad vajag ražot un, kad nevajag ražot. Atliekot profilaktiskus darbus uz tiem laikiem, kad tomēr tas elektrības tarifs būs pieņemamāks.
Andris Čuda Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs
Šobrīd valstiskā mērogā iejaukties kopējā elektrības tirgū, kur visā reģionā ir ļoti augstas cenas, ir vairāk nekā sarežģīti. Tas ko mēs kā valsts ar “Latvenergo” kopā esam uzsākuši, ir elektrības ražošana TEC ar gāzi, kas līdz šim netika īstenota ņemot vērā gāzes rezervju drošību. Šobrīd mēs esam pārliecināti par to, ka gāzes rezerves mums pietiks ziemai.
Jānis Eglīts Zemkopības ministra biroja vadītājs
Griestus noteikt cenām būs… nebūs iespējams, bet tas, ko mēs varam darīt tātad no valsts puses, būtu PVN samazināšana, kas būtu pirmais solis, lai padarītu šīs te cenas zemākas un otrais solis arī ilgtermiņā domāt par tādu mērķtiecīgu valsts atbalstu tieši ražojošiem uzņēmējiem.
Nākotnes prognozes par cenām šobrīd nevar izteikt neviens, tomēr “Latvenergo” iezīmē tuvāko mēnešu scenāriju
Uldis Mucinieks AS “Latvenergo” Pārdošanas direktors
Nav tādu apstākļu pie sliekšņa, kas ļautu kaut puslīdz droši teikt, ka pēc trīs/četriem mēnešiem tas viss pāries. Es domāju, ka mums ir visticamākais jārēķinās ar gana dārgu elektroenerģiju un arī dabasgāzi visticamākais arī nākošajā gadā kā minimums.
Tā kā kopumā Latvijā iespējams saražot aptuveni 70-80% no valstij nepieciešamās elektroenerģijas, ilgtermiņā ir ieceres par savu energoresursu neatkarību. Pašlaik rit darbs pie jauna vēja parku būvniecības likuma, tāpat arī tiek skatīti pieteiktie projekti par saules enerģijas parku izveidi.