Zušu un ķīšu bojāeju Rāznas ezerā visdrīzāk veicināja skābekļa trūkums – uzskata Dabas aizsardzības pārvalde. Tomēr ņemot vērā ezera specifiku un lielumu, zinātniskā institūta “BIOR” pētnieki par to nav tik pārliecināti un šīs nedēļas laikā vērtēs arī citus iespējamos zivju bojāejas iemeslus.
Beigti zuši un ķīši Rāznas ezera krastos un niedrēs rada būtisku satraukumu. Dabas aizsardzības pārvalde secina, ka loģiskākais iemesls tik straujai zivju slāpšanai ir zema skābekļa koncentrācija. Savukārt tās pamatā ir ūdens ziedēšana, dažādi pūšanas procesi, gan arī nesenā svelme. Ja ideāls rādītājs ir aptuveni pieci miligrami skābekļa uz litru ūdens, tad pēdējā laikā skaitļi ir kritiski un tieši lašveidīgām zivīm nāvējoši.
Dainis Tučs DAP Dabas aizsardzības vecākais speciālists
Varētu būt zem divi, pie vieninieka, pat vietām vēl zemāks bija. Visu augusta mēnesi bija karstais laiks un vēja praktiski vispār nebija. Ūdens nemaisījās. Te re kā uzskatāmi vidējā slānī skābekļa daudzums jau krītas.
Ekspertu viedokļi par notiekošo Rāznā gan ir dažādi.
Ruta Medne Zinātniskā institūta “BIOR” vadošā pētniece, Dr.med.vet.
Ļoti negribētos ticēt, ka Rāznā ir tieši skābekļa problēmas, jo tas ir liels ezers. Tajā nenotiek stratifikācija. Vējš ieskrien un no dziļajiem slāņiem tā kā paceļ tos ar skābekli bagātos augšējos ūdeņus. Pilnīgi noteikti pirmās mirtu skābeklī jūtīgākās sugas un tie droši vien būtu kaut kādi zandarti, bet ne zuši.
Pārtikas, drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” laboratorijā pašlaik notiek zivju izmeklējumi, tiks pārbaudīta, piemēram, parazītu vai piesārņojošu vielu klātbūtne, elektrības ietekme un vairāki citi faktori. Reidā uzrunāto zvejnieku un makšķernieku pieredze par zivju bojāeju ir dažāda.
Juris makšķernieks Rāznas ezerā
– Zušus redzēju ne krastos, bet tā pa ūdeni šeit ir. Redzēju. – Esat citus gadus ko tādu arī redzējuši vai tas ir pirmo reizi tā? – Bija, jā, tikai varbūt ne tik daudz.
Juris zvejnieks Rāznas ezerā
– Pirmie zuši ir, bija viens miris, sākam šodien pārbaudīt. Kā būs tālāk – nevaru atbildēt. Es redzēju Facebook Rāznas Nacionālā parka lapā. Pirmo reizi ko tādu redzu. Dzīvi zuši ir vēl Rāznā… – Jā, ir, ir, protams, un daudz! – Jā!
Tomēr noteikt konkrētus beigto zivju apjomus ir grūti, zuši un ķīši var būt izskaloti grūti pārskatāmās vietās, tos ātri apēd putni un dzīvnieki. Karstākajā gada periodā līdzīga parādība novērota arī citas reizes.
Dainis Tučs DAP Dabas aizsardzības vecākais speciālists
Dīķu saimniecībām tur bija tiešām, kas ar lašveidīgām zivīm nodarbojas, par šo gadu nav nekādu ziņu vēl, bet pagājušajā gadā bija tiešām, kur aizgāja visas zivis bojā.
“BIOR” informāciju par zivju bojāeju ūdeņos visā Latvijā saņem regulāri un iemesli tam ir visdažādākie. Sākot ar pēdējo gadu klimata pārmaiņām – karstuma viļņiem līdz nekvalitatīvai notekūdeņu apsaimniekošanai un tikai lielo zivju nozvejai, atstājot ūdenī mazākās, kas patērē visvairāk skābekļa.
Ruta Medne Zinātniskā institūta “BIOR” vadošā pētniece, Dr.med.vet.
Protams, zivis mirst arī no vecuma, arī no kaut kādām problēmām mirst, no slimībām mirst. Jāpaskatās, vai nav kaut kādas toksiskās ieplūdes bijušas, jo diezgan bieži ir tā, ka ir kaut kādas piesārņojošās vielas nonākušas ūdenī. Tad skābekļa patēriņš pieaug un zivis mirst. Tas ir diezgan regulāri.
Dainis Tučs DAP Dabas aizsardzības vecākais speciālists
Projekta gaitā notiek krasta attīrīšana, niedru un to sanesumu izņemšana laukā un niedru pļaušana. Valdošie vēji vienmēr ir uz šejieni un piesārņojums arī no šejienes nebija novērots.
Ruta Medne Zinātniskā institūta “BIOR” vadošā pētniece, Dr.med.vet.
Ezers visu laiku ir mainīgs, ezerā visu laiku notiek kādi dabiskie procesi un tā nav vienkārša atbilde. Katrā ziņā mums katram jādomā par piesārņojuma mazināšanu kopumā visos ūdeņos.
Zinātniskā institūta “BIOR” veikto analīžu rezultāti par Rāznas ezera zivīm būs zinām šīs nedēļas beigās. Speciālisti uzsver, ka laika apstākļiem kļūstot vēsākiem un vējainākiem, arī skābekļa daudzums ūdenī atgriezīs normas robežās.