Subatī sviņ ebreju kuļturys svātkus

Autors: Ausma Sprukte-Kozule - 5 septembris, 2022 🕙 Lasīšanas ilgums: 6 min.

Ebreju kuļturys festivals Subatī beja pyrmīs pasuocīņs ite, kura gaitā vītejī īdzeivuotuoji i gosti vareja gon izzynuot, gon izgaršuot, gon ari izbaudeit ebreju tautys tradiceju atmosferu. Ebreju viesture ir cīši saisteita taišņi ar Subatis izaugsmi i atteisteibu. Pasuocīņa nūtikšonai atbolsts giuts ari konkursā “Latgales kultūras programma 2022”, kuru eistynoj Vaļsts kuļturkapitala fonds i Latgolys regiona atteisteibys agentura sadarbeibā ar AS “Latvijas valsts meži”.

Atsagrīzt vairuokus godusymtus senā paguotnī i nūvierteit taišņi ebreju tradicejis i viesturis montuojumu pyrmū reizi zeimeigā pasuocīnī “Ebreju kuļturys dīna” beja aicynuoti vītejī īdzeivuotuoji, gon ari gosti Subatī. Lai ari Subate ir moza piļsāta, juos viesture ir cīši raiba i taišni ite jau nu paaudzis paaudzī dzeivoj vysaidu tauteibu i konfeseju puorstuovi.

Gunta Okmane Subatis kuļturys i turisma dorba organizatore

Mēs esam daudznacionāla pilsēta, visos laikos tādi esam bijuši, gan lietuvieši pie mums ir dzīvojuši, gan krievi, arī tagad dzīvo, latvieši un tie bija arī ebreji. Ja gribam to savu pilsētu iepazīt un saprast, kur mēs tagad esam, kā mēs esam veidojušies, tad mums ir šī ebreju kultūra jāiepazīst, jāaktualizē.

Kaspars Strods LU Filozofejis i sociologejis instituta pietnīks, viesturnīks

Pyrms kara beja gondreiž 400 ebreji, 26%. Ja mes pasaveramīs iz taida cytu mozpiļsātu fona, tod tys beja dīzgon tipiski, kaut ari viesturiski Subate nav Latgolā. Ite tūmār ir vairuok tys Kurzemis, Zemgalis hercogistis īspaids i ebreji ite ir bejuši ogruok kai daudzuos cytuos Latgolys piļsātuos.

Valentīna Šabuņeviča Bīdreibys “Vēsturiskā mantojuma saglabāšana” puorstuove nu Subatis

1941. goda julī trejūs dīnā vysi Subatis ebreji beja iznicinuoti i aiz kopim ir radzami gruovji. 732 nūšauti cylvāki tī guļ. Itei ir tragedeja, a pyrma juos beja lela viesture:, kai ebreji iz iteni atguo, kai atsateisteja tierdznīceibys celi, kai veiduojuos vītys nūsaukums “Subate” – nu sabata i sastdīnis. Vysmoz itaida ir vīna nu versejom.

Par ebreju vierteibom i vysaiduokim cytim vaicuojumim Subatis kuļturys nomā plošuok lekcejī viesteja viesturnīks Kaspars Strods. Pārnejā godā jis ari izdeve gruomotu par ebrejim Varakļuonūs.

Kaspars Strods LU Filozofejis i sociologejis instituta pietnīks, viesturnīks

Ebreji beja tierguotuoji, seiktierguotuoji, prūtams, beja pa kaidam ari izgleituotam ebrejam, beja gon juristi, gon uorsti. Beja daudz būdeišu. Ja mes pasaveramīs tagad iz Subati, tod, prūtams, ka leluokuo daļa dīvamžāl ir aizguojuse būjā kara laikā. Tipiski nūteikti tuos ir bejušys taidys kūka ākys. Nareti diveju stuovu, apakšā taitod juom beja tierguotova i ūtrā stuovā ļūti bīži jī dzeivuo.

Ebreju kuļturys dīnā rodūšys aktivitatis ar zeimuošonu beja ari bārnim, sovpus duorzā apsaverama Izraelys viestnīceinbys izstuode “Skati un baudi”, kai ari Subatis ebreju piecteču saimis izstuode par Subatis ebrejim. Taipoš pi vacuo ūzula vareja degusteit Daugpiļs lobdareibys bīdreibys sataiseitūs ebreju tautys iedīņus.

Svetlana Daugpiļs īdzeivuotuoja, pasuocīņa dalineica

Pats pyrmīs ir “foršmaks”, jimā ir gon siļča, gon ūla i uobuli, sataiseits ar mīlesteibu. Ebrejim jis ir vaira maiguoks, a tai cīši lelūs atškireibu nu myusu nav. Jī mogiunis ļūbej i veļ jīm ir cytaižuoki iedīņu nūsaukumi.

Gunta Okmane Subatis kuļturys i turisma dorba organizatore

Ja runājam par ebrejiem, tad nevar iztikt bez ebreju ēdiena. Vienmēr ir interese bijusi: kas tad ir cimuss? – Kas tas ir? – Cimuss tas ir tāds ēdiens, vairāk pat salds, ir pierasts, ka tas ir burkānu sautējums un dārzeņu. Nē, tas ir saldais ēdiens.

Svetlana Daugpiļs īdzeivuotuoja, pasuocīņa dalineica

Mes sasateikom ar ebrejim, organizejom kūpeigus vokorus, partū ebreju kukni zynom i jī ir myusu draugi. Pyrmom kuortom itei ir Dīva izradzāta tauta.

Subatī ebreju kuļturys svātkim 1150 eiro apmārā sajimts atbolsts ari nu Latgolys kulturys programmys 2022.

Gunta Okmane Subatis kuļturys i turisma dorba organizatore

Subates gadījumā, ko mēs esam iecerējuši un līdz šim realizējuši, tad mūs apmierināja Latgales programma. Pieejama. Jā, varbūt skan Latgale un vajadzētu attīstīt Latgales kultūru, bet es ļoti pateicos par to, ka tiek dots finansējums ne tikai Latgales kultūras izpētei, bet arī tautībām visām, kas ir dzīvojušas Latgalē. Tas ir brīnišķīgi, to nesniedz citi fondi, bet Latgales programma – jā.

Kaspars Strods LU Filozofejis i sociologejis instituta pietnīks, viesturnīks

Varbyut tū daudzveideibu, es dūmoju, ka vajadzeitu. Prūtams, ka mes redzom pādejūs godūs ari “covid” situaceji, tuos gruomotys varbyut vairuok izīt. Taišni tys ir taids pozitivīs, ka tūmār cylvāki vairuok roksta i izdūd. Es dūmoju, ka tūmār byutu tei kvalitate juoceļ i juoīsaista dažaidi profesionali jūmys.

Vīns nu golvonīm festivala mierkim beja aicynuot kotru dūmuot vaira par sovu dzymtū pusi i juos pietnīceibu. Cauri dejom i dzīsmem tū izsvēre ari Daugpiļs ebreju kūpīnys, kai ari Subatis Kuļturys noma amatierkolektivi.

Kaspars Strods LU Filozofejis i sociologejis instituta pietnīks, viesturnīks

Tai kai varbyut ari vītejūs īdzeivuotuojus pamudynuot iz tū, lai jī ari pamieginoj rakt i pasavērtīs, ka jūs mīstā ebreju vēsture ir cīši nūzeimeiga ni tikai Latvejis, bet Latgolys un varbyut pat puorrūbežu kontekstā.

Valentīna Šabuņeviča Bīdreibys “Vēsturiskā mantojuma saglabāšana” puorstuove nu Subatis

Viesturi ir juozyna. Latveja ir cīši daudzšķautņaina, ite ir daudzi pozitivu pīmāru par tū, kai pastuoveja i sasaglobuo dažaidys nacejis. Subate itaidā zinī ir cīši ideals pīmārs. Ir suokta senejūs kopu restaurecja. Cīši skaisti, unikali i labi sasaglobuojuši kopi. Pyrmū godu beja struodnīki nu Latvejis, ūtrymā godā atbrauce vuocīšu breipruoteigī, šūgod otkoln ari jī beja, pīsavīnuoja meitinis nu Pakistanys i puiss nu Italejis.

Tai kai subatīši vuoc arī fotografejis i ebreju saimju stuostus, ir jau īceris ari par gruomotys izdūšonu, taipoš sātā, kur pec nūstuostim kuodreiz saimnīkuo ebreji ar Augšdaugovys pošvaļdeibys atbolstu varātu izveiduot tuo laika ekspoziceji.

Dalies:

Atjaunoj tradiceji i organizej jaunīšu seminaru “Atzolys”

LKM atjaunoj daļu nu Pujātu keramikys kolekcejis duovynuojuma

Līdzīgi raksti