Dievmātes skulptūra Ludzā veltīta arī Latvijas neatkarībai

Autors: Ausma Sprukte-Kozule - 31 augusta, 2022 🕙 Lasīšanas ilgums: 5 min.

Ludzā nupat noslēdzās Dievmātes skulptūras restaurācijas darbi un tās tēls atkārtoti iesvētīts. Skulptūrai ir liela nozīme ne tikai reliģiski, bet arī vēsturiski: tā veidota laikā, kad Latvijai apritēja 15 gadi, turklāt tas ir pirmais piemineklis Ludzā, kas veltīts tieši Latvijas neatkarībai. To pierāda arī restaurācijas gaitā atrastais padomju gados dzēstais uzraksts uz skulptūras pjedestāla.

Veicot Dievmātes skulptūras restaurāciju pie Ludzas katoļu baznīcas, uz tās pjedestāla marmora plāksnes atrasts zudis uzraksts “Neatkarīgai Latvijai”. Par tā esamību pašlaik vizuāli liecina vien divi nelieli punktiņi un nu secināts, ka Māras zemes karalienes skulptūra ir pirmais piemineklis Ludzā, kas šaipus veltīts tieši Latvijai un tās brīvībai. Arhīvā datēts, ka pērnā gadsimta 60. gados skulptūru lika gāzt, tomēr dzēsts tikai uzraksts.

Rodions Doļa Ludzas draudzes prāvests, Ludzas dekanāta dekāns

Protams, uzreiz bija skaidrs, ka tās ir okupācijas gadu sekas. Tā ir liecība par to, ka kāds grib dzēst atmiņu, ka kāds grib pateikt, ka nebija neatkarīgās Latvijas. Atradām mūsdienīgu risinājumu uzlikt pa virsu stikla plāksni, kur būs tas sākotnējais uzraksts. “Neatkarīgai Latvijai” latīņu valodā “Lettonia Independente”.

Vēsturiskās skulptūras autors ir ludzānietis, tēlnieks, Māras jeb “Vienoti Latvijai” pieminekļa Rēzeknē veidotājs Leons Tomašickis. Gadu gaitā Dievmātes tēls guva bojājumus, kas atjaunoti nepilnīgi un neprecīzi, tāpēc sadarbībā ar vairākiem māksliniekiem tēlnieks Edvīns Krūmiņš aptuveni gadu veica izpēti un restaurācijas darbus. Tagad skulptūra atguvusi iepriekšējo veidolu un vēlreiz iesvētīta.

Edvīns Krūmiņš tēlnieks un restaurators

Restaurācijā tā ir, ka es nevaru pateikt, vai man patīk vai nepatīk, mēs cenšamies atdabūt to sākotnējā stāvoklī. Viņa bija tā smuki izkrāsota tā kā tāda bārbija tur. Actiņas uzkrāsotas un zīlītes melnas, sarkanas lūpiņas. Smuka meitene! Bet mēs pēc tiem fotomateriāliem skatījāmies, ka tur sākotnēji tik daiļa viņa nebija.

Rodions Doļa Ludzas draudzes prāvests, Ludzas dekanāta dekāns

Atklājās, ka Leons Tomašickis nebija to visu sākotnēji paredzējis. Jaunavas Marijas seja bija ļoti maiga. Pētnieks arī atklāja, ka Jaunavai Marijai padomju laikos bija nodauzītas ne tikai rokas, bet arī acis un deguns.

Edvīns Krūmiņš dalās arī atmiņās par piedzīvojumiem restaurācijas laikā.

Edvīns Krūmiņš tēlnieks un restaurators

Pēkšņi es tā paskatos, ka nāk tāds vējš un man tā būda paceļas augšā. Tad es tur ieķēros un es kādu pusstundu stāvēju un lietus vēl baigi lija. Nav ko pasaukt palīgā arī. Es tur karājos kā tāda desa. Pirmkārt, lai nenorauj to meiteni vēl zemē no tā kalna, bet tad kaut kā veiksmīgi piestiprināju.

Filmēšanas laikā vietējos iedzīvotājus baznīcas tuvumā nesastopam, taču sociālajos tīklos viņi pauž gandarījumu, ka skulptūrai ir īpaša loma kā draudzes un Ludzas, tā visas Latvijas vēsturē. Ludzas Dievmātes skulptūra veidota no betona un armatūras, taču katrai vietai un vēstures posmam raksturīga sava specifika – atzīst restaurators.

Edvīns Krūmiņš tēlnieks un restaurators

Mēs ņemam materiālus no ārzemju pieredzes, bet katrai vietai ir savi materiāli. Pārsvarā visi lielākie tādi veidojumi vai kas – tie ir no betona taisīti. Igaunijā tur ļoti daudz ir taisīts no šūnakmens, no dolomīta, tāpēc, ka viņiem tas ir derīgais izraktenis. Brāļi lietuvieši – tiem daudz ir granīts.

Lai arī skulptūra Ludzā vizuāli līdzinās citām, tai ir arī savas atšķirības. Ar Dievmātes tēlu šeit godināta Latvijas neatkarības 15. gadadiena, reliģiski skulptūra veltīta Jēzus Kristus augšāmcēlās 1900. jubilejai.

Rodions Doļa Ludzas draudzes prāvests, Ludzas dekanāta dekāns

Gaiši zils apmetnis, skatiens, kas skatās uz mums, rokas mums pastieptas pretī, bet no otras puses – skulptūra ir ļoti moderna, savam laikam atbilstoša, nav lieku detaļu. Jaunavai Marijai nav ne čūskas, nav ne pusmēneša, arī, ja paskatās uzmanīgāk – mēs redzam tikai vienu kāju. Tā kāja ir pasperta mums pretī. Tās rokas ir kā ikonās, ir iegarenas, tās ir pastieptas mums pretī. Latīņu valodā ir rakstīts “Regina Terrae Marianae ora pro nobis!”, gads 1934. Latīniski. “Jaunava Marija, Māras zemes karaliene, lūdz par mums!”

Ar draudzes līdziesaisti restaurācijas darbi turpinās arī visā Dievmātes skulptūras ansamblī. Sākotnējā veidolā paredzēts atjaunot kāpnes, lūgšanu uzrakstus kalna nogāzē, dekoratīvos elementus un uzstādīt mūsdienīgu apgaismojumu. Jau drīzumā Jaunavas Marijas skulptūrai būs pievienots arī jauns divpadsmit zvaigžņu kronis. Savukārt līdz 14. septembrim Ludzas katoļu baznīcā vēl var aplūkot izstādi “Imiesojusies gaisma” – ar mākslinieces Andas Munkevicas veidotajām stikla skulptūrām.

Dalies:

Kārsavā nosvinēti bērnības svētki un godināti jaundzimušie

Subatī sviņ ebreju kuļturys svātkus

Līdzīgi raksti