Vēl šī gada aprīļa mēnesī no Latvijas Valsts budžeta līdzekļiem Sabiedrības integrācijas fonds atbalstīja iniciatīvu – “Ģimenei draudzīga pašvaldība,” kuras ietvaros tika realizēts projekts “Ģimenisko vērtību veicināšana Aizkalnes un Pelēču pagastos”. Tas paredzēja 5 pasākumus, no kuriem noslēdzošais bija novada stipro ģimeņu godināšana kāzu jubilejās, kopumā sapulcējot 20 pārus.
Par to, cik vērtīgi ir nodzīvot laulībā ilgus gadus, vislabāk zina zelta un sudraba kāzu jubilāri. Pirms 25, 30, 45 un 50 gadiem pateiktais “Jā” vārds ir noturēts, jo šie ļaudis ir bijuši patiesi un neviltoti savās attiecībās, pratuši rast kompromisu dzīves grūtībās un nu sapulcējušies uz sabiedriskā centra “Aizkalne” organizētāskopīgas kāzu gadadienas svinībām Pelēču kultūras namā, saliedējot savas saimes vēl spēcīgāk.
Janīna Beča sabiedriskā centra “Aizkalne” projektu vadītāja
Tāpēc mēs ar šo pasākumu gribam izcelt tādas tiešām ģimenes vērtības, kas varbūt mūsu dienās ir dažreiz tiek nonivelētas nedaudz, bet mēs tāpēc gribam, lai cilvēki redz, lai sevišķi jaunā paaudze redz, cik vērtīgi ir nodzīvot laulībā garus gadus.
Saaicinātie kāzu jubilāri to augstu novērtē. Kādreizējais metinātājs Aleksandrs un konditore Valentīna no Aglonas pagasta, ko abus sapazīstināja kaimiņiene, labprāt kopā ar visiem atzīmē te savu kāzu 26. gadskārtu un par stipras ģimenes pamatu atzīst tikai laulāšanos, katru gadu noturot par to arī dievkalpojumu.
Aleksandrs Ančevs un Valentīna Kotāne kāzu jubilāri
Tas ir kaut kas vienreizējs, es no sākuma negribēju arī piekrist tam visam, mani te vispār knapi pierunāja, bet nu es esmu ļoti pacilāta šodien. Tādā noskaņojumā kā debesīs uzbraukt!
Savukārt preilēnieši Marija un Anatolijs labprāt izstāsta, kā, uzaudzinot 1 meitu un 2 mazdēlus, izdevies nodzīvot kopā 45 gadus.
Marija un Anatolijs Briškas kāzu jubilāri
Tas bija Preiļos, es pēc armijas vēl biju, strādāju lauktehnikā Preiļos, vajadzēja braukāt šur tur, un viņa man trāpījās ceļā. Mūsu ģimene ir ļoti forša, es varu pateikt, tāpēc, ka viens ar humoru, otrs visu laiku tā: labi, labi, labi. Ja būs viens uzmanīgs pret otru, tad būs viss labi. Ja būs tā, ka kaut kāds autoritāte – es, tad būs problēmas, protams. Saprast vajag vienam otru un dažreiz gadās tā, ka arī jāiet pretī ir, kaut gan arī vīrieši tā…Es saimnieks, bet nu brīžiem tomēr vajag.
Viens otram pretī vēl Preiļu 1.vidusskolas gados gājuši arī zelta kāzu jubilāri Aina un Gunārs, kuri uzskata, ka šobrīd dzīvē viņiem ir viss, par ko kādreiz būtu sapņojuši. Abi dzīvo Preiļu novadā, kur pārcēlušies, lai palīdzētu vīra vecākiem un tā te arī palikuši. Ģimenē uzaugušas 2 meitas, nu jau ir 6 mazbērni, un tas viss ir izdevies, pateicoties pašu stiprajām un noturīgajām dzimtām.
Aina un Gunārs Pastori zelta kāzu jubilāri
Dzimta bija stipra, sākot no vectēva, kurš bija tajā laikā tāds arodu meistars. Viņš bija gan kalējs, gan virpotājs, ļoti labi viņš daudzus darbus darīja tādus, ko citi neizdarīja un arī teikšu, ka es ar viņu lepojos, jo atceros savu bērnību, ka viņš nekad Lieldienās neatnāca pie manis, ka nebūtu izvirpojis oliņas skaistas. Tas, kas mūs šobrīd arī ar vīru saista – mēs tāpat minam pēdas viņu pēdās, staigājam pa viņu tīrumiem, pa viņu pļavām, pa viņu mežiem, cenšamies sakopt.
Kopdzīvē šiem pāriem ir paskrējis laiks, šodien ir radušies jauni iepazīšanās veidi, taču ģimenes vērtības te vēl aizvien paliek nemainīgas, jo daudzu jubilāru sapņi ir saistīti ar savas dzimtas turpinājumu, mazbērniem, kuru pulkā noteikti izdosies reiz nosvinēt arī dimanta kāzas. klātesošajiem