wp-maximum-upload-file-size
domain was triggered too early. This is usually an indicator for some code in the plugin or theme running too early. Translations should be loaded at the init
action or later. Please see Debugging in WordPress for more information. (This message was added in version 6.7.0.) in /var/www/vhosts/lrtv.lv/httpdocs/wp-includes/functions.php on line 6114Jaunīšu seminars “Atzolys”, kura laikā vareja īsapazeit ar īspiejom dorbuotīs latgaliskā vidē, īsavuiceit raksteit latgaliski i īsaklauseit regiona popularuokūs personeibu pīredzī, niu nūtyka Bolvu nūvoda Rekovā i puļceja kūpā aptyvai 20 jaunīšus nu vyss Latgolys i Reigys. Seminara nūtikšonai daļa nu finansejuma giuta ari konkursā “Latgolys kulturys programa 2022”, kuru eistynoj Vaļsts kulturkapitala fonds i Latgolys regiona atteisteibys agentura ar AS “Latvijas valsts meži” atbolstu.
Ospruoteigi, atraktivi i cīši sirsneigi – tai var roksturuot jaunīšus, kas Bolvu nūvoda Rekovā pīsadola seminarā “Atzolys”. Pasuocīņa golvonuo ideja ir mudynuot jaunīšus izzynuot Latgolys kulturviesturi, īsapazeit ar procesim, darbeibys īspiejom i personeibom latgalīšu kulturtelpā, apsazynuot i lepuotīs ar sovu identiati.
Amanda Anusāne bīdreibys “LgSC” aktivitašu organizatore
Vuords “Atzolys” nūzeimei “osni”, “jaunī dzynumi” i ideja par pasuokumu roduos jau vairuokus godus atpakaļ i paaudzis jau ir pasamainiejušs, partū saprotom, ka jaunuokajai paaudzei ari vajag seminaru latgaliski. Jaunīši ir tī, kas lītuos tū volūdu iz prīkšdīnom. Ceru, ka jī ari īmuoceis jū pec tam sovim bārnim.
Arnolds Anufrijevs Seminara “Atzolys” dalinīks nu Strūžanim
Maņ par itū nūmetni pastuosteja vēsturis školuotuoja i tai kai jei saceja, ka ite nazkas ar Latgolu saisteits, es dūmuoju, vajag pīsasaceit. Dīzgon svareigi, jū navar tai, lai pazyud kaida volūda i monupruot, tys ir ļūti īspaideigi, ka tu zini tū latgalīšu volūdu.
Četru dīnu laikā jaunīši sasatyka ar taidom Latgolys personeibom kai Aldis Bukšs, Ruta Cibule, Ūga i cytom, kab īsapazeitu ar muzykys, literaturys i mediju kasdīnys aktualitatem.
Amanda Anusāne bīdreibys “LgSC” aktivitašu organizatore
Pyrmuo dīna myusim paguo kūpā ar Īvu Johhansoni, izaugsmis treneri, beja dažaidys salīdiešonuos aktivitatis, kur mes vuicejomēs draudzētīs. Tys ļūti atvēra jaunīšus i vokorā myusim beja radio meistarklase ar Lauri Zalānu, kurā jis vaira pastuosteja pat tū, ar kū jis nūsadorbojās: gon drobu radejā, gon video satura veiduošonu. Jaunīšim ļūti, ļūti patika i īdvesmuoja.
Arnolds Anufrijevs Seminara “Atzolys” dalinīks nu Strūžanim
Varēja labi parunuot par vysu tū juo dzeivis guojīni, kai jis tī mēginuoja muoceitīs, kei jam tī vysaidys tusovkys beja i beiguos mes poši sataisejom kai radio ēteru.
Elgars Razgalis Seminara “Atzolys” dalinīks nu Strūžanim
Tys ir svareigi, lai napazaudētu sovu identitati. Lai mes napazustu pasaulē storp citim, lai mes byutu kaut kas unikals i īpašs. Cylvāki, kuri dora vysu īspiejamū, lai Latgola zaltu, plauktu, lai latgalīšu volūda naizmiertu.
Bārbala Anna Bērziņa Seminara “Atzolys” dalineica nu Reigys
Uzreiz tai “Uhhhh” sasajiemīs i gribieji veļ kaut kū dareit. Piļneigi kai līsmeni īdadzynoj, taidu ugunteņu. Kultura veidoj cylvāku, kod tu skotīs, kai tova volūda paruoda pasauli i, kai tu vari isapaust ar jū, ari paruoda tovu skatīni iz tū.
Latvejis Socialuos uzjiemiejdarbeibys asociacejis vadeituojis Regitis Zeilis meistarklasī jaunīši izzynuo vaira ari par īsasasisteišonu breivpruoteigajā dorbā, piečuok pīsadaleja diskusejuos i debatēs par navaļstiskajom organizacejom, kai ari kūpejū pylsūniskū atbiļdeibu sabīdreibai svareigu vaicuojuu rysynuošonā.
Regita Zeiļa Latvejis Socialuos uzjiemiejdarbeibys asociacejis vadeituoja
– Ik pa laikam pasaruodu kaut kur latgaliskajā deļ tam, ka poša esmu nu Rēzeknis. Maņ ir 26 godi. Maņ ļūti pateik vyss, kas saisteits ar breivpruoteibu, ar sabīdreibu, ar sabīdreibys īsaisti. Tod es ari suoku dorbuotīs Rēzeknis Jaunīšu dūmī. Kai ir jiusu piļsātuos, jiusim ir Jaunīšu dūmis? – Jaunīšu centrs. Jaunīšu centrs. – Tys jau ir labi.
Pavysam “Atzoluos” pīsadaleja 18 jaunīši nu vysaiduokom vītom Latgolā, kai ari Reigys. Leluokuo daļa nu jīm atzina, ka da šam latgalīšu volūdu lītuojuši viņ saimis lūkā.
Bārbala Anna Bērziņa Seminara “Atzolys” dalineica nu Reigys
Reigā es narunoju latgalīšu volūdā i es nadzieržu latgalīšu volūdu, tur dažreiz dzieržu krīvu volūdu, angļu volūdu, latvīšu volūdu. Latgalīšu volūda vīneigi saimē, runoju ar muosu, ar bruoli.
Kab veicynuotu latgalīšu volūdys izmontuošonu kasdīnā, Māra Mortuzāne-Muravska seminarā vadeja ari latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeibys.
Māra Mortuzāne-Muravska Latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeibu vadeituoja
Latgalīšu volūdā itei daļa īt storp prīdiekli i sakni. Tys ir tikai tymūs darbeibys vuordūs, kur ir prīdeklis. Ka jius vīnkuorši saceisit “tikties”, latgaliski “tiktīs”, tod tys byus aizmugurī. Taipat vuorda beiguos atgrīzeniskuo daļa.
Seminara “Atzolys” nūtikšonai Bīdreiba “LgSC” īgiva finansejumu 2000 eiro apmārā nu Latgolys kulturys programys, kuru eistynoj Vaļsts kulturkapitala fonds i Latgolys regiona atteisteibys agentura ar AS “Latvijas valsts meži” atbolstu.
Amanda Anusāne bīdreibys “LgSC” aktivitašu organizatore
Paļdis lels “Latgolys kulturys programai” par atbolstu i vysim ari puorejīm, Sabīdreibys integracejis fondam, kas myusus ļūti atbolsta un ikvīnam ari lektoram, kuri pīkreit atbraukt iz seminaru i struoduot ar jaunīšim i Bolvu nūvoda Rekovys vydškolai, kur mes pošlaik atsarūnam.
Pyrmū reizi seminars “Atzolys” nūtyka 2004. godā, pec tam ar puortraukumim veļ ostonis reizis i niu tradiceja atsauokta. Taipoš ir īceris tuoļuok seminaru latgaliski taišņi jaunīšim reikuot bīžuok i ar regularitati.