Daugavpils dome, iespējams, līdz likumā noteiktajam laikam nenojauks valdības noteiktos nojaucamos padomju laiku sludinošos objektus. Lai arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieprasa ātru rīcību, pašvaldībā vilcinās, gaidot Satversmes tiesas lēmumu. Ministrijas nostāja – neatkarīgi no dažādiem pašvaldības iebildumiem, Daugavpilī objekti būs jānojauc valdības noteiktajā laikā.
Daugavpilī ir divi objekti, kurus valdība noteikusi kā nojaucamus – piemineklis Sarkanās armijas strēlnieku divīzijas karavīriem un piemiņas vieta Sarkanās armijas karavīriem. Tie arī ir galvenie strīdu iemesli starp Daugavpils pašvaldību un valsti. Vietvara mēģina vilcināt lēmuma pildīšanu, pamatojoties ar iesniegumu Satversmes tiesā un finansiālajiem jautājumiem.
Ruslans Golovans Daugavpils domes Juridiskā departamenta vadītājs
Ja valsts kaut ko uzliek papildus pašvaldībai, tad arī valstij jāparedz finansējums. Tas, kas ir ierakstīts likumā, ka finansē pusi uz pusi, 50% pašvaldība, 50% valsts, nu, tad, manuprāt, tas arī neatbilst likumam par pašvaldībām.
Domē apgalvo, ka likumu pildīšot, kad saņems visas prasītās atbildes no atbildīgajām institūcijām. Arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldei vēl esot jāpabeidz izvērtējums par šiem objektiem, nosakot, kura no to daļām ir saglabājama kā kultūrvēsturiska liecība.
Ruslans Golovans Daugavpils domes Juridiskā departamenta vadītājs
Lāzerskanēšanu veiks Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, un kad tiks pabeigts viss tas dokumentācijas process, mēs tad pildīsim likumu.
Daugavpilī ikdienā grūti satikt iedzīvotājus, kuri runātu latviešu valodā, taču uzrunātie ir pret pieminekļu nojaukšanu.
Klaudija daugavpiliete
Katru gadu 9.maijā te pulcējās veterāni. Un vienmēr viņu daudz šeit bija. Es uzskatu, ka tas nav pareizi. Kam tie traucē?
Vladimirs daugavpilietis
Mans vectēvs nomira Vācijā 1945.gadā netālu no Berlīnes, tāpēc šis piemineklis man ir svēta lieta. Tās ir atmiņas par mūsu vēsturi, par mūsu vecākiem.
Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nostāja ir stingra – objekti būs jānojauc, un tas jāizdara noteiktajā laikā – līdz 15.novembrim. Tostarp Daugavpils dome nav iesniegusi visus nepieciešamos demontāžas procesa dokumentus, nav arī izsludinājusi iepirkumu par objektu nojaukšanu, saka ministrijā.
Artūrs Toms Plešs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (AP)
Domes rīcība aizvien vairāk izskatās pēc noteiktā likuma sabotāžas, šo te pienākumu un padomju okupantu aizstāvēšanas, nevis, lai rūpētos par to, kādā veidā mēs šajā brīdī veidojam vienotu, saliedētu sabiedrību un skaidri nostājamies pret Krievijas militāro agresiju.
Vēsturnieks Mārtiņš Kaprāns, kurš ir padziļināti pētījis situāciju Latgalē, atzīst, ka Daugavpils ir viena no krieviskākajām pilsētām Latvijā, kurā ilgstoši dzīvots Krievijas mediju vidē, un tieši tāpēc sabiedrībā, kā arī domē, ko vada Saskaņa, ir šāda pretestība.
Mārtiņš Kaprāns LU Filozofijas un socioloģijas pētnieks
Latgalē vienmēr ir bijis krietni citādāks skatījums uz Otro pasaules karu. Un no tā arī izriet, protams, lielā mērā arī attieksme pret šādu pieminekļu nojaukšanu vai atstāšanu. Un arī no tā izriet attieksme, kas ir redzama pašvaldības politikā un kas ir redzama pašvaldības amatpersonu attieksmē.
Kopumā valdība nosaukusi 69 padomju un nacistisko režīmu slavinošus demontējamus objektus 22 pašvaldībās. Taču atsevišķas pašvaldības šim sarakstam pievieno vēl papildu objektus, ko plāno nojaukt par saviem līdzekļiem.