Pašā augusta pilnbriedā Rēzeknē Latgales Kultūrvēstures muzejā tika atklāta Ziemeļlatgales mednieku Medību trofeju izstāde, ko organizēja Latgales Mednieku un makšķernieku biedrība un AS Latvijas Valsts meži Ziemeļlatgales reģions. Šogad skatītājiem tika piedāvāts ne vien aplūkot dažādus eksponātus, bet arī uzzināt, kas un kāpēc dabā pēdējo 5 gadu laikā ir mainījies.
Latvijā medniekiem ir senas un ilgstošas medību tradīcijas un tāpēc interesanti vērot, kā mainās meža apsaimniekošana, kā arī, kāpēc iepriekš pārsvarā tika medīti aļņi, bet šogad vairāk staltbriežu? Rast atbildes uz šiem un citiem jautājumiem un paklausīties pieredzējušu mednieku stāstosvar Rēzeknes Kultūrvēstures muzejā, kur tikko kā vērusies vaļā jaunākā Medību trofeju izstāde.
Inese Dundure Latgales Kultūrvēstures muzeja Mākslas nodaļas vadītāja
Parasti jau tas laika posms, kad mednieki sakrāj šīs trofejas, ir diezgan ilgs, šoreiz tie ir 5 gadi. Šajā reizē galvenais organizators ir Latgales Mednieku un makšķernieku biedrība sadarbībā ar LVM un Ludzas mežniecību. Protams, papildina ekspozīciju izbāžņi, kas ir dažādu mednieku vaļasprieks, un viņi piedāvā savus izbāžņus, lai kuplinātu šo izstādi.0
Kāda tieši ir medību trofeju izstādes iecere, stāsta tās īstenotāji.
Viktors Reblis LVM Ziemeļlatgales reģiona mežkopības vadītājs
LVM iznomā medību platības un mums ir ļoti daudz sadarbības partneru, tikai Ziemeļlatgales reģionā ir tuvu pie 100, kuri palīdz mums novērst postījumus mežā. Ja dzīvnieku skaits savairotos milzīgi liels, kurš tagad arī ir liels, jāatzīst godīgi, un, ja mednieki nedarbotos, tad postījumi būtu daudz lielāki, jauno mežu nevarētu izaudzēt.
Andris Broks Latgales Mednieku un makšķernieku biedrības vadītājs
Šobrīd mums apmēram jau ir 40% aļņi un 60% staltbrieži- ļoti straujš kāpums. Tas nozīmē, ka pie mums staltbrieži ļoti veiksmīgi vairojas, un viņi ir izveicīgāki, prot vairāk pasargāties, noslēpties kaut kur. Tas viss nozīmē, ka mums klimats mainās un līdz ar to arī viss dabā mainās, kā arī… tie paši koku sugas mums dažas pāriet, gan arī kaut kādi zālāji mainās. Tā arī dzīvnieki pakaļ pielāgojas tam visam.
Muzejā vēl glabājas senas afišas, kas liecina, ka pirmā šāda izstāde Rēzeknē tikusi organizēta vēl 1977.g. Kopš tā brīža ir pagājis krietns laiks un šoreiz skatītājiem atkal tiek piedāvāts aplūkot gan jau ierastos stirnāžu, aļņu, briežu ragus, gan arī mežakuiļa ilkņus un pat vilka galvaskausu. Daudzām trofejām ir gūti zelta, sudraba un bronzas novērtējumi.
Andis Krēsliņš bijušais VMD ģenerāldirektors
Šodien te, Latgales reģionā, var teikt, ir tāds zināms atskaites punkts, kurā tiek parādīts, kā iepriekšējos 5 gadus ir saimniekots. Un, spriežot pēc tā, ko te izstādē var redzēt, šķiet, ka saimniekošanas kvalitāte ar katru gadu palielinās, jo tādu staltbriežu ragu bagātību Latgalē es nekādā ziņā nebiju gaidījis. Visinteresantākais, ko es šinī izstādē redzēju, tas ir zelta šakāļa āda. Faktiski pirmo reizi kaut kur medību trofeju izstādēs man nācās ieraudzīt šo Latvijas faunai visu laiku neraksturīgo dzīvnieku, bet, spriežot pēc populācijas izplatības, viņš Latvijā ievērojami palielinās.
Starp desmitiem mednieku, kas sapulcējušies muzejā, ir arī vienīgā medniece sieviete. Aija izraudzījusies šo nodarbi, kad mantojusi tēva bisi, 2 gadus gājusi dzinējos, nokārtojusi šaušanas un medību eksāmenus un jau 7 gadus medī kopā ar Nagļu pagasta mednieku kolektīvu “Mežabrāļi’.
Aija Reble medniece
Es arī sastāvu Mednieču Dāmu klubā Latvijas, diezgan, diezgan liels skaits pa Latviju salasās. Notiek visādi pasākumi, kur ir sieviešu medības. Šogad bija burtiski jūlija vidū Bauskā. Bijām uz bukiem. Mēs kā mednieki skatāmies, pirmkārt, selektīvos dzīvniekus, skatāmies uz ragiem. Ja ir riesta laiks, mēģinām saudzēt labos, tāpēc ka tie dod labus pēcnācējus.
Klātesošajiem vislabāk zināms, kas medījot jāievēro un ar kādām tieši grūtībām medniekiem ir jārēķinās. Piemēram, šaušanas iemaņu regulāru atjaunināšanu, saliedētību medību klubos, lūšu medību pārtraukšanu, kā sekas būs redzamas jau pēc vairākiem gadiem, kad tie savairosies.
Andris Broks Latgales Mednieku un makšķernieku biedrības vadītājs
Mednieku klubi pa biškiņai arī noveco. Pa īstam tā ir liela problēma, uz priekšdienām būs. Tie paši dzīvnieciņi būs jāmedī, tur nebūs citi varianti, jo mums apkārt ir mežs, lauks, kur ir jāgūst kaut kāda produkcija. No meža tas ir meža materiāli dažādi un jāaudzē jaunaudzes un reāli jāsargā ir no dzīvniekiem, jo viņi saviesīsies tik daudz, ka tas vairs nebūs iespējams regulēt. Tā būs liela problēma.
Viktors Reblis LVM Ziemeļlatgales reģiona mežkopības vadītājs
Mežs un dzīvnieki īstenībā ir tāds komplekss, kurš vienmēr būs. Un lai viņi saprot to, ka mednieki ir dabas draugi, nevis dabas ienaidnieki. Un Eiropā lielākoties meža dzīvnieki lielie ir saglabājušies, pateicoties medniekiem.
Jau ierasts, ka lielākoties tieši Latgales reģionā tiek nomedītas vislabākās aļņu trofejas, bet staltbriežu – tikai pēdējos gadus 10. Par to, kā turpmāk mainīsies vietēja flora un fauna, vēstīs nākotnes izstādes, bet šī būs aplūkojama līdz 1. oktobrim.