Apburtais loks – tā var raksturot situāciju, kurā jau vairāk nekā mēnesi par simtgadīgu liepu rindas saglabāšanu ceļa malā cīnās īpašuma saimniece Galēnu pagastā. Pēc vairākkārtējām izvērtēšanām Preiļu novada pašvaldība, VSIA “Latvijas Valsts ceļi” un Dabas aizsardzības pārvalde tomēr vienojās, ka kokus, neskatoties uz to ainavisko vērtību, tomēr var izcirst. Atbildīgās institūcijas aicina turpmāk iedzīvotājus aktīvāk iesaistīties pašvaldību teritoriālā plānojuma izveidē un jau savlaicīgi informēt par savos īpašumos esošām aizsargājamām dabas vērtībām.
Vairāk nekā 20 vienā rindā pirms 100 gadiem sastādītie koki, no kuriem lielākā daļa – liepas – vēl pirms mēneša bija iemesls ceļa posma “Viļāni–Maltas Trūpi–Lomi” remontdarbu apturēšanai.
Ausma Sprukte-Kozule LRT žurnāliste
Tagad koku rindas vietā ir tukšums. Ceļa remonts atsākts un līdz ar to turpinās nesaskaņas kā vietējo iedzīvotāju, tā atbildīgo institūciju vidū.
Ceļa malā dzīvojošie uzsver, ka ir noguruši no birokrātiskiem strīdiem, ceļa remontu gaida jau sen.
Ilga Ūsāne vietējā iedzīvotāja
Gar pašu ceļu man fiziokarpi ir piestādīti es gatava biju viņus visus ziedot, lai tikai ceļš būtu! Putekļi ir šausmīgi. Putekļi, dubļi, viss kas, kad greiderē šo ceļu parasto, akmeņaino, akmeņi lec. Slīdīgāks vai dubļaināks un mans vīrs strādā par glābēju glābšanas dienestā, bet ziemā jau tad vispār, vai traktors iekritis vai vieglā mašīna.
Strīdi par koku rindu bijuši ilgāku laiku – daļa iedzīvotāju ar parakstiem lūdza ceļu sakārtot, paredzot koku izciršanu; citi ar parakstiem vēlējās saglabāt aleju. Dabas aizsardzības pārvalde atzīst, ka koku rindai bija ainaviska vērtība, tomēr lēmums pieņemts par labu ceļam.
Gita Strode DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore
Tā suga vairs nav uzskatāma par tik reti sastopamu, kā tas bija domāts līdz šim. Divu koku nociršana sugai kā tādai nekaitēs. Atļaujā ir ietverts nosacījums, ka darbību var veikt, ja tiek nodrošināts, ka tiek iestādīta atpakaļ vietā koku rinda ārpus ceļa nodalījuma joslas ar vietējām sugām.
Apstādījumus iestādīt un finansēt par saviem līdzekļiem apņēmusies pašvaldība, tomēr blakus esošā īpašuma “Liepkalni” saimniece Iveta Seimanova to nevēlas. Viņai ir bažas par darba kvalitāti, ko veicina arī līdzšinējā komunikācija.
Iveta Seimanova īpašuma “Liepkalni” saimniece
Pašvaldība savos dokumentos ir, pirmkārt, pazaudējusi vienu koku. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka uz doto brīdi šobrīd ir nogriezts viens koks, kurš nav atļauts, jo nogriezti ir 22, bet pašvaldības jaunajā atļaujā ir tikai 21. Tur, kur ir jāraksta diametru, viņi ir ierakstījuši apkārtmēru, tātad, saprotiet, tagad sanāk, ka visas izcirstās liepas ir dižliepas.
Raizes raisa arī tas, ka nav skatīti iespējamie varianti gan veikt ceļa remontu, gan saglabāt kokus. Atbildīgajās institūcijās, tajā skaitā “Latvijas Valsts ceļi” uzsver, ka ceļam veic seguma atjaunošanas darbus, nevis pārbūvi, tāpēc būvprojekts nav jāizstrādā.
Iveta Piziča Preiļu novada Attīstības, investīciju un inženiertehniskās daļas vadītāja
Ja tātad liepas paliek, tad darbi apstājas pirms liepām un tālāk turpināti netiek, jo vienkārši tehniski to nevar izdarīt. Tā kā tas nav pārbūves projekts, tad arī nekādi risinājumi nevar šajā brīdī tikt pieņemti.
Gita Strode DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore
Ja mēs saglabātu dažus kokus vai pusi no kokiem un pārējos nocirstu, tad mēs neiegūtu no sabiedrības puses pilnīgi neko. Ne īsti tas ceļš būtu, ne īsti tie koki būtu. Šī ir tā situācija, kad pašvaldībai gribot vai negribot ir jāpieņem tas lēmums. Te nevajadzētu meklēt vainīgos un kaut ko ļoti pārmest, bet domāt, kā mēs šo te situāciju varam uzlabot.
Vidēji gadā cīņa par kokiem ceļmalās notiek divos-trīs gadījumos un tikai retā reizē tos izdodas saglabāt. Tāpēc jau savlaicīgi saglabājamiem dabas objektiem piešķirt vietējās nozīmes aizsardzības statusu jālūdz pašvaldībā, bet zinātniski to jāpamato Dabas aizsardzības pārvalde. Tāpat iedzīvotāji var piedalīties pašvaldību teritoriālo plānojumu izveidē ar saviem ierosinājumiem.
Gita Strode DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore
Ainaviskos ceļu posmos, šādām koku rindām, alejām, vecajiem muižu parkiem, kas vēl ir saglabājušies, vēl dažādām dabiskām vietām. Tad tādās situācijās būtu tomēr šī sabiedrības iesaiste lielāka, izvērtētu vairāk alternatīvas un varbūt tad arī uzreiz saprastu, ka te tik vienkārši nevar atjaunot ceļa segumu, te jādomā par speciālu būvprojektu, speciālu pieeju.
Iveta Piziča Preiļu novada Attīstības, investīciju un inženiertehniskās daļas vadītāja
Šī te koku rinda tur nebija iekļauta. Ir Galēnu muižas parks ir iekļauts, visi šie apstādījumi un ir atrunāts, ko drīkst, ko nedrīkst darīt. Mēs ļoti ceram, ka šis grūtais stāsts radīs pozitīvu rezultātu sadarbībai ar iedzīvotājiem.
Iveta Seimanova īpašuma “Liepkalni” saimniece
Paldies Dabas aizsardzības pārvaldes Rēzeknes nodaļai, paldies zaļajām meitenēm, paldies visiem, kas palīdzēja cīnīties ar šo bezjēdzību. Mēs nenosargājām, bet mēs varbūt parādījām sabiedrībai, kā lietām nebūtu jānotiek. Varbūt citi no šīs situācijas mācīsies.
Preiļu novadā jau šoruden sāks izstrādāt jauno teritoriālo plānojumu un tam par nozīmīgām dabas vērtībām privātīpašumos un to apkārtnē lieti noderēs arī vietējo iedzīvotāju informācija.