Jau ostoņpadsmitū reizi Rogovkā sviņ Pīterdīnu

Autors: Ausma Sprukte-Kozule - jūlijs 4, 2022 🕙 Lasīšanas ilgums: 5 min.

Rēzeknis nūvoda Rogovkā zeimeiga i jau vaira nakai 15 godus sena tradiceja ir Pīterdīnys koncerts i Jaunūs literatu konkurss. Itymā godā dzejnīkam Pīteram Jurceņam byutu 90. jubilejis gods, partū Nautrānu hallī – kulturys nomā atskaņuota veiru kuora “Graidi” speciali izveiduotuo koncertprogramma, taipoš vairuokuos nominacejuos apbolvuoti literatu konkursa laureati i svātkūs sumynuoti vysi pogosta Pīteri. “Pīterdīna Rogovkā” nūtyka ar Vaļsts kulturkapitala fonda i a/s “Latvijas valsts meži” Latgolys kulturys programmys finansialu atbolstu. #LKP_2022

“Pīterdīna Rogovkā” ir vīna nu zeimeiguokuom tradicejom itymā pusī. Jau ostoņpadsmit godus kai vītejī īdzeivuotuoji, tai gosti nu vyss puorejuos Latvejis puļcejuos Nautrānu sporta hallī – Kulturys nomā, kab gūdynuotu sova nūvodnīka, dzejnīka i aktiva sabīdriskuo darbinīka Pītera Jurceņa pīmini. Itys byutu bejs juo 90. jubilejis gods.

Līvija Plavinska Nautrānu pogosta puorvaļdis vadeituoja

Īpašs cylvāks ar īpašu mugurkaulu, jis saturēt var vysu i tod, kod mes ari tagad pasaskotom juo dzejā, jei ir taida, kas, varātu saceit, ari myusu dīnom atbylstūša. Jis ir ļūti vīds, filozofisks cylvāks. Lai cik tuoli dzeivuotu, lai kaidus dorbus dareitu, Rogovka jam vīnmār bejusi ļūti svareiga.

Inga Vigule Nautrānu pogostu apvīneibys Kulturys centra vadeituoja

Kotru godu pirms koncerta nūteik Pīminis breids Desetnīku kopūs pi Jurceņa kopavītys, kur teik skaiteitys juo dzejis rindys, nūdzīduota keida dzīsme ar juo vuordim 01:05 + 00:19 i tai mes kotru godu svinam Pīterdīnu. Jei ir bejusi dažaidūs formatūs: ir bejuši vysaidi kolektivu apvīnuotī koncerti, ir bejušs vakariešonys pi guņskurim, ir bejuši literatu konkursi i vysaidys sovaidys izdareibys.

Itymā reizē svātku i pīminis pasuokuma golvonīs elements beja speciala koncertprogramma, kurymā dzīsmis ar Pītera Jurceņa i cytu Latgolā popularu dzejnīku vuordim izdzīduo Rēzeknis piļsātys veiru kuors “Graidi”.

Jānis Mežinskis Rēzeknis piļsātys veiru kuora “Graidi” dirigents

Gon taidys nūpītnys, patriotiskys dzīsmis, gon ari saisteitys ar mīlesteibu, ar taidom sirdslītom, gon byus taidys draiskuokys dzīsmis, apdzīduošonys, kuozu dzīsmis.

Pītera Jurceņa dzeju dzīšmuos puorvārtušs taidi komponisti kai Raimonds Pauls, Elga Īgenberga, Uldis Stabulnīks i cyti. Koncerta laikā sumunyuoti ari vysi apleicejā pogostā dzeivojūšī Pīteri, jūs skaits ite ir vaira nakai pīcpadsmit.

Līvija Plavinska Nautrānu pogosta puorvaļdis vadeituoja

Jaunu, mozu Pītereišu patīseibā nav, ir vairuok taidi vacuoka goda guojuma Pīteri, bet maņ personeigi munā dzymtā vacīstāvs beja Pīters i maņ ari bruoļs Pīters ir. Pi kuo stuov dabasu atslāgys – pi Pītera. Taitod jis vyssvareiguokīs cylvāks, kas stuov pi vuortim.

Jānis Mežinskis Rēzeknis piļsātys veiru kuora “Graidi” dirigents

Tī beja ļūti svareigi svātki kuodreiz, ļūti svareigi, kod leiguo nu Juoņu dīnys leidz Pīterdīnai un, ka Juoņu dīna beja zīdu dīna, tod Pīterdīna ir lopu, augleibys, brīduma, stabilitatis laiks. Prūtams, tys ir svareigi, tys ir svareigi myusu taidā nastabilā pasaulē tūmār atcerēties taidys pamatvierteibys i byut kūpā i gyut spāku vīnam nu ūtra.

Taipoš Pīterdīnā īrostai vairuokuos nominacejuos, kai ari specbolvu nu Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis sajem literatu konkursa laureati.

Ilga Šuplinska Literaruo konkursa žurejis puuorstuove, Saeimys deputate

Tys pyrmais konkursa mierķis ir vyspuor itymā breidī jau pasaplašynuojīs, taitod apkūpuot un pīduovuot platformu vysim, kas roksta latgaliski. Ūtrom kuortom ir divas tai kai pamata tendencis, kurys grybātu atteisteit. Pyrmuo ir bārnu proza un ūtruo ir dramaturģeja. Pī kam eisuo dramaturģeja vīna skeča rūbežuos. Skečs vysod ir izmontuots amatīrteātra muokslā. Jam izreizes ir pīvīnuotuo vierteiba. Jū nūviertej, jis pavuica.

Konkursā pīsadaleja 14 dalinīki i itys beja pyrmīs gods, kod atcalti vacuma i pīredzis īrūbežuojumi. Konkursam par moto kļiva Pītera Jurceņa vuordi “Var tymsā pakrist redzeigais, bet naredzeigais – gaismā puortapt”.

Ilga Šuplinska Literaruo konkursa žurejis puuorstuove, Saeimys deputate

Beja vīns dorbs un cyta storpā jis ari izpeļneja žūrejis atzineibu, kurš prota izmontuot moto breineigi. Jam navys trauceja moto, bet tīši ūtraižuok varbyut padzilinuoja tuos idejis, kas autorā ir bejušs ilguoku laiku. Divys bolvys ir īgivuse Rēzeknis 5. vydškolys školuotuoja, kas jau ir pazeistama kai leidzautore gruomotai “Gostūs pi Boņuka” un tei ir Aelita Andrejeva.

Pīterdīnys pasuocīņam Rogovkā giuts Vaļsts kulturkapitala fonda i akceju sabīdreibys “Latvijas valsts meži” Latgolys kulturys programmys finansials atbolsts 1700 eiro apmārā.

Inga Vigule Nautrānu pogostu apvīneibys Kulturys centra vadeituoja

Jī atbolsta projektus, kū varbyut ar myusu budžetim mes tū navārtu atsaļaut sareikuot pasuokumu tik grandiozu voi ari tik lelā mārūgā kei mes grybātu. Tys ļūti, ļūti veicynoj dažaidys aktivitašu nūtikšonys Latgolā, tīši Latgolys kulturvidī.

“Latgolys kulturys programmā” Rogovka sajāma atbolstu veļ vīna cīši interesanta pasuocīņa nūtikšonai jau 16. julī.

Inga Vigule Nautrānu pogostu apvīneibys Kulturys centra vadeituoja

Pīminis pasuokums Iļžukolna pogosta Gailumu azara pludmalī. Tī nūtiks sarunys par Tulio, kai ari breivdobys kino. Vīna nu tuom byus filma “Fedja” i ūtrei byus Teivuo Tulio filma,. Juos byus malnboltys sūmu volūdā, bet ar angļu titrim. Vokors izaklausuos, ka byus ļūti taids romantisks, partū ka suokums byus desmitūs vokorā, tai ka aicynojam vysus ari īsarastīs ar dečim, ar lobu nūskaņuojumu iz kūpā byušonu.

Dalies:

Pusaudžu nūmetne “Sūpluok” Latgolā nūteik jau trešū reizi

Līdzīgi raksti