“Humanitāro zinātņu digitālie resursi: integrācija un attīstība” ir projekts, kurā kopā ar citām augstākās izglītības iestādēm no visas Latvijas piedalās arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija. Nupat projekta gaitā Rēzeknē organizēta starptautiska zinātniskā konference par reģionālo valodu tekstpratību pulcējot kopā gan klātienē, gan attālināti valodniekus, pētniekus un studentus no visas Eiropas.
“Reģionālās valodas izglītībā: no teksta līdz tekstpratībai” ir temats starptautiski zinātniskajai konferencei Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, kurā latgaliešu, latviešu un angļu valodās savus pētījumus prezentēja valodnieki, literāti, folkloristi, pētnieki un studenti teju no visas Eiropas – sākot ar Lietuvu un Igauniju līdz pat Grieķijai, Vācijai un citām valstīm.
Tomasz Wicherkiewicz (Polija) Ādama Mickeviča Universitātes Poznaņā profesors, sociolingvists
Loba dīna! Esmu Tomašs Viherkevičs no Polijas. Es runāšu angliski, Man vieglāk. Esmu valodnieks, sociālās lingvistikas profesors no Poznaņas Polijā, ilgu laiku esmu draugs Latgalei, latgaliešiem un latgaliešu valodai.
Sullõv Iva (Igaunija) Tartu Universitātes profesors, valodnieks
Es esmu Sullovs Iva un es esmu no Igaunijas, no Veru apriņķa Igaunijas dienvidaustrumos, Es esmu veru valodas pētnieks, attīstītājs un skolotājs, mācu to Tartu Universitātē, strādāju Veru institūtā, kur mans galvenais mērķis ir padarīt šo valodu tehnoloģiskāku. Veru ir kaut kas līdzīgs latgaliešu valodai Latvijā. 01:18
Konferences galvenais mērķis ir salīdzināt pieredzi un datus par dažādām Eiropas un pasaules reģionālajām valodām, diskutēt par pieejām to mācīšanā un apguvē, kā arī noskaidrot valodu apguvēju motivāciju, vēlmes, vajadzības un iespējas. Galvenais uzsvars saistīts ar valodas saglabāšanas, lietošanas un attīstīšanas pamatprasmi – tekstpratību.
Sanita Martena Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore, valodniece
Angļu valodā “literacy” – tā ir tekstprtība. Tas “literacy” nāk no vārda “litera” – burts latīņu valodā, uz burtu balstās teksts. Gan izlasīt tekstu un saprast, kas tur ir teikts vai dzirdēt televīzijām ko cilvēki runā un saprast. Tās ir pasīvās zināšanas un, vai es protu pati arī runāt latgaliski ar citiem, vai es protu arī rakstiski uzrakstīt kādam “What’s up” īsziņu vai kādu medija tekstu.
Pētījumos skatīti paņēmieni un metodes, kā attīstīt lasīt un rakstīt prasmes, kādi digitālie rīki un korpusi reģionālajās valodās tam var noderēt, ko būtu svarīgi iekļaut reģionālo valodu mācīšanas saturā, kā arī – kāda loma nacionāli Vācijā ir lejas vācu valodai, Skotijā skotu valodai, veru valodai Igaunijā un citām reģionālajām valodām citās valstīs.
Sullõv Iva (Igaunija) Tartu Universitātes profesors, valodnieks
Jums visā Latgales reģionā ir raidījumi, mums tā nav. Mums ir tikai piecas minūtes nedēļā Igaunijas Nacionālajā radio. Tas ir pārāk maz. Bet mums veicas labāk ar valodas tehnoloģijām. Toties jums valdība ir pateikusi, ka atzīst to kā reģionāla līmeņa valodu Latvijā, savukārt Igaunijā vēl tā nav.
Tomasz Wicherkiewicz (Polija) Ādama Mickeviča Universitātes Poznaņā profesors, sociolingvists
Visi zina, ka ir bijušas ilgas un garas diskusijas par rakstu valodas standartu. Mans pētījums parāda, ka šīs diskusijas mazina pozitīvu attieksmi pret valodas izaugsmi. Jo mazāk ir diskusiju par ortogrāfiju jo vairāk praktiski to izmanto. Tātad – vairāk darbu, mazāk diskusiju!
Sanita Martena Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore, valodniece
Koncentrējamies, kā, piemēram, mācīt pēc struktūras līdzīgas valodas, piemēram, latviešu literāro un latgaliešu. Kas ir tas, ko viņi jau zina no latviešu literatūras un tad mēs latgaliešu valodā tikai apaudzējam ar latgaliešu valodas saturu, bet izmantojam zināšanas un idejas jau no latviešu literārās valoda. Tas ir vēl viens tāds mērķis, par ko līdz šim nav runāts tik daudz. Arī pat Eiropas līmenī.
Zinātniskā konference norisinājās divu intensīvu dienu garumā, noslēgumā bija arī muzikāli pārsteigumi.
Tomasz Wicherkiewicz (Polija) Ādama Mickeviča Universitātes Poznaņā profesors, sociolingvists
Ir tik lieliski satikt draugus, kolēģus un citus cilvēkus ar tādām pašām interesēm. Protams, ir vairāk iespēju diskutēt un, kas vēl ir būtiski, tu esi valsts un reģiona vidū un tu pēti. Tā rodas jaunas idejas. Kad es sēžu pretī datoram, es tās nevaru izdomāt, bet esot šeit klātienē, tie ir jauni impulsi, tu vari ieklausīties valodā, iepazīt jaunus cilvēkus, jaunas Latgales šķautnes.
Sullõv Iva (Igaunija) Tartu Universitātes profesors, valodnieks
Mēs esam ļoti priecīgi atkal satikt savus draugus no Latgales. Tas ir lieliski. Paļdis! Cīši paļdis!
Zinātnisko konferenci par tekstpratību reģionālajās valodās organizēja “Humanitāro zinātņu digitālie resursi: integrācija un attīstība” projekta grupa no Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas. Iecerēts, ka līdzīga veida lingvistikas konferences turpmāk Latgalē varētu notikt vismaz vienu reizi piecos gados.