Saglabāt vismaz daļu no pirms vairāk nekā simts gadiem senču stādītājām liepām Galēnu pagastā – ar šādu aicinājumu vietējie iedzīvotāji nupat vērsās dažādās dabas aizsardzības organizācijās. Viņus satrauc, ka pašvaldība devusi atļauju ceļa būvdarbus veicot visus kokus izcirst, taču pirms tam nav saņemts Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums, tāpat arī nav veikta publiskā apspriešana. Līdzšinējā pieredze gan norāda, ka ceļu remontam sākoties, iespēja projektā viest izmaiņas ir maza.
Iveta Seimanova ved mūs gar savu vairākās paaudzēs mantoto īpašumu Galēnu pagasta “Briškās”. Šeit pirms vairāk nekā simts gadiem viņas vecvecvecāki iestādīja liepu aleju.
Kopā sanāk 18 lielas, vecas, skaistas liepas. Un tagad, kā jūs redzat, tās jau ir iezīmētas.
Liepas paredzēts izcirst, jo ir uzsākti valsts vietējā autoceļa Viļāni-Maltas Trūpi-Lomi remondarbi.
Iveta Seimanova īpašuma “Liepkalni” saimniece, biedrības “Latgales etnogrāfiskā vēstniecība” vadītāja
Viņi ir visi stādīti vienā rindā un veido savdabīgu Latgales ainavu. Iestādes visbiežāk atsaucas uz likuma pantu, uz saistošajiem noteikumiem. Bet, mīļie, vēl ir tāds jēdziens kā ētika un sirdsapziņa. Rēzeknes nodaļa atbildēja, ka griezieties Rīgā. To mēs arī darām.
Uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” skaidro, ka dubultās virsmas apstrāde ir uzsākta un koku ciršanai saņemta pašvaldības atļauja. Kokus jāizcērt, jo tie atrodas vietā, kur atjaunojot grāvi, koku saknes tiks bojātas, tie kaltīs un kļūs satiksmes drošībai bīstami. Tomēr alejā ir septiņas liepas, par kuru ciršanu Preiļu novada pašvaldībai bija nepieciešams Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums. Latvijas dabas fonds norāda, ka trūkst arī pamatojuma, vai jau tagad koki ir neglābjami bīstami un, kādi ir iespējamie risinājumi to saglabāšanai.
Lelde Eņģele Latvijas Dabas fonda padomes locekle
Pašvaldības izdotajā atļaujā neatspoguļojas šādi te argumenti un tas, ka šāds nopietns vērtējums būtu veikts. Lai arī Ministru kabineta noteikumi “Par koku ciršanu ārpus meža” saka, ka ir jāizvērtē koki gan no šī drošības aspekta, gan to ainaviskā un bioloģiskā vērtība.
Dagnis Vasiļevskis DAP Kontroles un uzraudzības sektora vadītājs
No pašvaldības bija ļoti interesanta atbilde, teikšu atklāti. Tā kā koku rinda atrodas lauku ainavā, te ir pietiekami daudz citu dabas vērtību un arī ainavisko elementu.
Iveta Seimanova īpašuma “Liepkalni” saimniece, biedrības “Latgales etnogrāfiskā vēstniecība” vadītāja
Parunājot ar neatkarīgu projektētāju tādu pašu ceļu, šeit ir iespējami vismaz trīs arī citāda veida risinājumi atstājot tos kokus. Tad man gribas jautāt Rēzeknes nodaļai: kāpēc tieši tika izvēlēts šis te variants, kur tos kokus ir jāizcērt?
Latvijas Dabas fonds ar oficiālu vēstuli ir vērsies pie visām iesaistītajām pusēm. Šodien jau otro reizi apsekojot aleju, iesniegumu rakstīs arī Dabas aizsardzības pārvalde. Līdzīga veida situācijas dabas sargi vērtē regulāri, tomēr pieredze ir tāda, ka alejas saglabāt izdodas vien retos gadījumos.
Dagnis Vasiļevskis DAP Kontroles un uzraudzības sektora vadītājs
Kaut ko mums izdodas saglābt, bet ne vienmēr, jo tomēr ļoti bieži jau projekti ir saskaņoti un būvniekiem projekta kaut kādas grozīšanas ir diezgan garš un sarežģīts process. Vislielākā sāpe bija pirms astoņiem gadiem, kad Gulbenes pusē tika remontēts autoceļš Gulbene-Rēzekne un tika izcirsta ļoti smuka ozolu aleja.
Lelde Eņģele Latvijas Dabas fonda padomes locekle
Pašvaldībām, Pašvaldību savienībai un VARAM vajadzētu domāt varbūt par kādām kopīgām vadlīnijām visām pašvaldībām. Pirmkārt, kur šo informāciju būtu jāpublicē. Pārskatīt šo te pašvaldību sniegto atļauju saturu un, iespējams, vajadzētu kādas vadlīnijas, kas noteikti šajā atļaujā ir jāietver. Ir bijuši gadījumi, kur iedzīvotājiem vienkārši arī runājot ar būvniekiem un ar to ceļu pasūtītāju ir individuālus kokus pie māju ceļu galiem izdevies saglabāt.
Alejā gar ceļu “Briškās” pagaidām cer saglabāt vismaz divas liepas, jo atklāts, ka tajās dzīvo retas un aizsargājamas spožās skudras.
Dagnis Vasiļevskis DAP Kontroles un uzraudzības sektora vadītājs
Cerēsim, ka pateicoties šīm skudrām mums izdosies vēl kādu koku nosargāt. Jā. Bet, lai šo koku nocirstu, būtu jāsaņem speciāla atļauja un blakus kokā arī dzīvo tā pati spožā skudra.
Preiļu novada pašvaldībā ir saņemti trīs iesniegumi un nupat līdz tālākam lēmumam un atkārtotas koku izvērtēšanas noslēgumam apturēta koku ciršanas atļaujas darbība. Tagad gan solīts, ka pēc visu apstākļu noskaidrošanas par turpmāko rīcību būs informēti ne tikai iesniegumu autori, bet arī citi šīs apkārtnes iedzīvotāji.