Gadu no gada Valsts Vides dienests konstatē aizvien jaunas vietas, kur lielos apjomos uzglabāti ķīmiski un apkārtējai videi bīstami atkritumi. Latgales reģionā videi kaitīgas vielas un to maisījumi atrodas vairākās vecās ražotnēs Līvānos, Daugavpilī, Rēzeknes un Ludzas novados. Tā kā utilizācijas izmaksas ir dārgas, ēku un teritoriju saimnieki šāda veida atkritumus uzglabā pat vairākus gadu desmitus, situāciju neizdodas labot pat ar augstiem soda apmēriem.
Latgalē šobrīd zināmas četras vietas, kurās ir ķīmiski atkritumi – informē Valsts vides dienests. Vienu no šīm teritorijām ar divām ēkām teju hektāra platībā no likvidētā uzņēmuma “EMFEL” jau drīzumā pārņems VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.
Beatrise Jakobsone LRT žurnāliste
Bīstamie atkritumi bijušajā krāsu ražošanas cehā Ludzas novada Felicianovā atrodami joprojām. Izstaigājot ēku, acīm paveras skats uz vairākām mucām. Uzraksts uz vienas no tām liecina, ka šeit glabājies etanols.
Pavisam šeit ir ap 15-20 tonnām krāsu ražošanai nederīgu izejvielu, savukārt Daugavpilī neidentificētas vielas un to maisījumi uzglabāti 60 mucās. Mazākā apjomā ik pa laikam ķīmiskas vielas atrod izmestas “Latvijas Valsts mežu” teritorijā. Kopumā lielu kaitējumu tas nerada, taču vasaras sezonā palielinās ugunsbīstamības risks un piesārņojums var apdraudēt arī cilvēku veselību.
Visvaldis Noviks VVD Latgales reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs
Ķīmiskās vielas atrodas vecajās noliktavu ēkās trijos gadījumos, SIA “Ellikss Holding” gadījumā tā ir viskoza viela, kas, lai arī atrodas āra apstākļos, tā ir mazšķīstoša un ne tik agresīva vidē, tas ir bitumens. Notiekot ugunsgrēkam Līvānos tika konstatēts, ka vecajās stikla rūpnīcas ēkās atrodas vēl joprojām laboratorija ar saviem atlikumiem un arī izejvielu noliktava vecā, kurā tika konstatēts diezgan nozīmīgs apjoms šādu ķīmisko vielu.
Sandra Paegļkalne Vidusdaugavas TV žurnāliste
Ēka, kurā izcēlās ugunsgrēks, atrodas bijušās Līvānu stikla fabrikas teritorijā aiz šiem vārtiem, bet tur mēs iekšā netiekam, jo tagad gan teritorija, gan arī ēkas pieder privātīpašniekam.
Gunita Vaivode Līvānu novada pašvaldības speciāliste vides pārvaldības jomā
Sadarbībā ar Valsts Vides dienestu un glābšanas dienestu tika pieņemts lēmums teritoriju ierobežot, lai norobežotu un, lai trešās personas nevarētu teritorijā iekļūt. – Tā bija vienīgā darbība no pašvaldības puses? – Arī sazinājāmies ar ēkas un zemes īpašnieku SIA “Saprobalt” Valsts vides dienests uzdeva par pienākumu uzņēmumam bīstamās ķīmiskās vielas utilizēt noteiktos termiņos.
Līvānu stikla fabrikas ēku un zemes īpašnieks ir SIA “Saprobalt”, pēc ugunsgrēka laboratorijā atrasti vairāki desmiti tonnu ķīmisku vielu, nepiemērotos apstākļos uzglabātas mēģenes, kolbas un burkas ar dažāda veida sārmiem. Valsts vides dienests apsekošanu vidēji veic trīs reizes gadā un, ja noteiktā termiņā ķīmiskie atkritumi nav utilizēti, maksimālais soda apmērs par to ir 10 000 eiro.
Visvaldis Noviks VVD Latgales reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs
Ja tas netiek pildīts, tiek piemērota piespiedu nauda, kas var sasniegt līdz pat 10 000 eiro un tā var tikt piemērota vairākkārtēji. Tāpēc mēs motivējam arī īpašniekus neziedot tādā veidā to naudu sodos vai kaut kādās izpildes naudās, bet vienkārši viņu ieguldīt atkritumu apsaimniekošanā.
Uzrunātie ēku saimnieki atzīst, ka apzinās riskus, taču utilizāciju veikt nesteidz augsto izmaksu dēļ, turklāt bīstamus atkritumus pagaidām var nodot atkritumu apsaimniekotājiem tikai Rīgā. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” līdz šim vērsās vairākās par vides aizsardzību atbildīgās valsts pārvaldes iestādēs, iesniedza priekšlikumus par grozījumiem Ministru Kabineta noteikumos, tomēr risinājums par atbalsta programmu tieši ķīmisko atkritumu utilizācijai aizvien nav rasts.
Andris Vārna VNĪ valdes loceklis
Īpašuma vērtība ir četras, piecas reizes mazāka, nekā aprēķinātās šīs te utilizēšanas izmaksas, ko mēs rēķinām aptuveni 40 000 eiro. Skaidrs, ka konkrētajā jautājumā mēs vērsāmies visās iestādēs, kas nodarbojas vides aizsardzības jomā, bet diemžēl nevienas iestādes rīcībā nav finanšu līdzekļu, lai utilizētu šos te bīstamos atkritumus.
Visvaldis Noviks VVD Latgales reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs
Šobrīd tieši konkrēti par kādu piesārņotu vai pat ne piesārņotu īstenībā ķīmisko vielu uzglabāšanas vietām projektu es nezinu, vai tādi šobrīd ir. Tas noteikti ir diskutējams jautājums, ja ir tāda problemātika valstī, to ministrija iespējams varētu risināt.
Statistiku par bīstamo atkritumu uzglabāšanas vietām valstī kopumā VVD nesniedz, taču uzsver, ka skaits ir mainīgs un aizvien vismaz reizi gadā tiek atklāta kāda jauna vieta.