Vairāk nekā 300 hektāri meža, ko apsaimnieko uzņēmums “Latvijas Valsts meži”, šogad atjaunoti neierastā veidā – mašinizēti sējot. Šādu darba veidu izmanto priežu sēklu sēšanai sausos meža tipos. Lai arī darba augļus varēs redzēt pēc kāda laika, līdz šim Latvijā jau bija ierīkoti mašinizētās meža sēšanas izmēģinājuma lauki, un pieredze rāda, ka tur augošās priedes ir augstvērtīgākas.
Šis gads Latvijas Valsts mežos ir īpašs ar tādu meža atjaunošanas darba veidu kā mašinizētā meža sēšana. Tā piemērota priežu sēklu sēšanai nabadzīgā augsnē sausos meža tipos – silā, mētrājā un lānā. Mašinizētā meža sēšana notiek ar skideru, kam papildus uzstādīts disku arkls un sēšanas iekārta. Patlaban Latvijā šādu meža atjaunošanas darba veidu veic tikai viens uzņēmums, kas līdz šim nodarbojās ar augsnes gatavošanu. Kā atklāj uzņēmuma darbu vadītājs, stundas laikā ar priedēm iespējams sasēt aptuveni hektāru meža.
Gints Kārlis Bernšteins SIA “ASP Pluss” darbu vadītājs
Mašinizētā sēšana ir tāds kā pievienojums augsnes gatavošanai, jo tiek gatavota augsne un vēl papildus klāt iekšā šajā sagatavotajā vagā birst iekšā sēklas. Sējmašīna ir saslēgta kopā ar aktīvo disku frēzi un ir saslēgts kopā tas viss ar traktoru, tādēļ sējmašīna zina, cik lielu attālumu traktors nobrauc. Mēs varam iestatīt dažādus izbēršanas daudzumus. Kvalitātes prasībās valsts mežiem paredzētas 4-6 sēklas uz vienu augsnes sagatavoto metru. Un forši pēc platības pabeigšanas mēs arī varam nolasīt no datora, cik ir izsētās sēklas gan gramos, gan precīzā skaitā, cik ir nobrauktā distance šajā cirsmā, cik ir uzartā distance, sagatavotās augsnes distance šajā cirsmā. Un to visu mēs arī dokumentējam un par katru cirsmu taisām atskaites.
Mašinizētā meža sēšana gan nav jauns, bet piemirsts darba veids, jo savulaik Latvijā priedes jau sēja.
Dagnija Lazdiņa Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētniece
Toreiz tās sējmašīnas bija tādas, ka uz vienu hektāru izbēra apmēram kilogramu sēklas.Bet pa šo laiku tehnoloģijas ir attīstījušās un šī te patērē ceturto daļu no tā visa.
Madonas novada Praulienas pagastā sasētās priedītes virs augsnes virskārtas būs redzamas jau aptuveni pēc mēneša. Taču pētniecības nolūkā dažviet Latvijā mehanizētās sēšanas izmēģinājumu platības ir ierīkotas jau pirms vairākiem gadiem. Vienā no tām Valkas apkaimē priedītes sasētas jau 2012.gadā.
Dagnija Lazdiņa Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētniece
Rezultāts ir ļoti labs. Tūlīt pēc sēšanas ik pa metram, pusotram metram ir stādiņš. Nu, tas ir apmēram tāds attālums, kādā mēs stādām. Mēs ar ģenētiskām metodēm pārbaudījām, vai tās priedes, kas pēc agrotehniskās kopšanas ir palikušas augt, vai viņas ir no blakus esošās mežaudzes jebšu viņas ir no sēklu plantācijas – nu, no tām sēkliņām, ko mēs iesējām. Un pētījumā ar pilnīgi drošu ticamību mēs ieguvām rezultātu, ka 75% ir tās sētās. Un kad vēl samērījām tās, kas ir sētās, un tās, kas ir pašas iesējušās, un vēl secinājām, ka tās, kas ir sētas, ka viņas patiešām ir 10-15% augstākas, spēcīgākas un stiprākas, nu, tad mēs sapratām, ka ir jēga.
Lai gan sākotnēji mašinizētā meža sēšana darbu veicējiem šķita kā liels izaicinājums, atskatoties uz padarīto ir gandarījuma sajūta, jo sezona esot aizvadīta veiksmīgi.
Gints Kārlis Bernšteins SIA “ASP Pluss” darbu vadītājs
Tehniski problēmas mums nebija. Tik, cik periodiski jāiztīra sējmašīna, jo no sēklām tomēr kaut kādi puteklīši, kas saķep iekšā. Vienkārši bija tas, ka jāaprod bija ar šo jauno darba veidu, jo tas bija liels jaunums gan operatoriem, gan mums, gan vispār LV. Mums ir LV unikāli divi operatori, kuri šo darbu veic.
Mašinizēto meža sēšanu iespējams sākt uzreiz pēc tam, kad atlaidusies zeme. Šogad šādā veidā mežs atjaunots ne vien Ziemeļlatgalē, bet arī Rietumvidzemē un Austrumvidzemē ar kopējo platību 340 hektāri.