Interese par valsts ceļu pārņemšanu pašvaldībās maza

Šobrīd pašvaldības aicinātas brīvprātīgi izvērtēt iespējas un pārņemt savā pārvaldībā lielāko daļu vietējās nozīmes valsts ceļu. Lai arī Satiksmes ministrijas izstrādātais pilotprojekts paredz, ka par katru šāda ceļa kilometru turpmākos piecus gadus varēs saņemt vairāk nekā 1500 eiro atbalstu, pašvaldību interesi tas neraisa. Ceļu stāvoklis daudzviet nav apmierinošs, turklāt kara un dažādu citu apstākļu dēļ izmaksas par to atjaunošanu un uzturēšanu aug. Pagaidām tikai sešos novados lemj vien par dažu atsevišķu ceļu pārņemšanu.

Arturs Isakovičs Ludzas novada pašvaldības Inženierkomunikāciju piesaistes galvenais speciālists

Visi apaugumi jāņem zemē, lai normāli uztaisītu ceļu, grāvjus jāatjauno. Diezgan daudz darba. Par to naudu, kuru piedāvā valsts – 1500 eiro – to praktiski izdarīt nav iespējams. Šos ceļus izmanto gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji, tagad brauksim, priekšā būs meža izstrāde.

Kritisks stāvoklis un mazs finansējums par viena kilometra uzturēšanu piecu gadu garumā – ir galvenie iemesli, kas pagaidām kavē pašvaldības brīvprātīgi pārņemt lielāko daļu vietējās nozīmes valsts ceļu. Satiksmes ministrijas pilotprojektā iecerēts, ka Ludzas novadam varētu nodot ceļus ar kopgarumu aptuveni 500 kilometri. Kopā ar pašvaldības pārstāvi aplūkojam vien dažus piemērus.

Arturs Isakovičs Ludzas novada pašvaldības Inženierkomunikāciju piesaistes galvenais speciālists

Viens ir asfalta, otrs ir grants seguma. Tas ir uz Felicianovu, ceļš iet no Ludzas, otrs iet no Istalsnas līdz pašai Mērdzenei tur var aizbraukt uz to Kārsavas pusi. Tas pats asfalts redzams, ka re kur jau drūp. + 02:53 Diemžēl par šo naudu pat uzturēt normāli nevar. Tāda kā šī ziema bija, var izvērtēt tā, ka lielākā daļa no naudas aiziet ziemas uzturēšanai.

Tālis Linkaits Satiksmes ministrs

1560 eiro par kilometru ir pietiekams, lai šos ceļus turpinātu uzturēt tieši tādā pašā veidā kā to valsts ir līdz šim ir darījusi. Es arī zinu, ka pašizmaksa daudzām pašvaldībām ir zemāka ceļu uzturēšanas jomā, līdz ar to tas tāds neliels arī tāds bonusiņš, lai mudinātu pašvaldības šādu soli spert.

Tomēr kā norāda nozares eksperti, lai sakārtotu vienu kilometru grants ceļa ņemot vērā šā brīža būvniecības cenu sadārdzinājumu nepieciešams vismaz divas reizes vairāk eiro.

Ceļš “Baltinava-Briežuciems” savukārt ir vienīgais, kuru turpmāk no valsts pārņems Balvu novads. Tie gan ir tikai pieci no pavisam 1000 nododamo ceļu kilometriem šaipus. Ceļu regulāri izmanto skolēni, lauksaimnieki un uzņēmēji, kā arī lielāki ieguldījumi uzturēšanā no “Latvijas Valsts ceļiem” nav paredzēti, tāpēc pašvaldība tomēr piekrīt to uzturēt.

Sergejs Maksimovs Balvu novada pašvaldības priekšsēdētājs

Ir jāpamato ar uzņēmējdarbību, protams, un otrais – ir jābūt noteiktiem kritērijiem. Ja šajā ceļa posmā uzņēmēji neplāno vai ir pārdomājuši veikt investīcijas, tad mēs nevaram uzlabot, tad zūd jēga ceļu pārņemt. Mēs runājam par vienkāršāku mehānismu un tikai tos ceļus, kurus mēs patiešām plānojam rekonstruēt izmantojot Struktūrfondu līdzekļus.

Līdz šim no vietējās nozīmes valsts ceļu 8000 kilometru pārņemt vien 76 ar Balviem vēlas arī Ādaži, Mārupe, Ventspils, Alūksne un Krāslava. Pārrunas uzsāktas ar Siguldu. Pašvaldību un Satiksmes ministrijas viedoklis vēl dalās arī par to ceļu pārņemšanu, kas ved līdz valsts robežai.

Arturs Isakovičs Ludzas novada pašvaldības Inženierkomunikāciju piesaistes galvenais speciālists

Tas arī loģiski nav, it kā tie, kas ir saistīti ar valsts drošību un visu, ceļi, tos vajadzētu gan pamest valstij, lai uzturēt varētu adekvāti visu.

Tālis Linkaits Satiksmes ministrs

Līdzekļu valstij ir tik cik ir un, ja ceļam ir ļoti zema lietošanas intensitāte, piemēram, ceļš ved uz vienām vai divām mājām, tad mēs neredzam nepieciešamību šo te ceļu saglabāt valsts īpašumā neatkarīgi kur viņš kādā vietā atrodas. Arī pašvaldībai ir pienākums uzturēt savus ceļus izbraucamā stāvoklī. Un līdz ar to mēs šeit nekādu risku nesaskatām.

Turpmāk pašvaldības gan cer, ka pilotprojektā būs viestas izmaiņas, pirmkārt, saistītas ar finansējumu.

Sergejs Maksimovs Balvu novada pašvaldības priekšsēdētājs

Karam jābeidzas. Tad, kad beigsies karš, tad būs zināma stabilitāte, būs saprotami algoritmi izmaksu ziņā. Mēs nevaram prognozēt, cik tas maksās pēc gada, cik maksās degviela, vai pieci eiro maksās, divi vai pusotru eiro? Tāpēc šis rada tādu piesardzību. Jūt stabilitātei un algoritmam, pēc kura indeksē šo finansējumu.

Tālis Linkaits Satiksmes ministrs

Pašvaldībām ir iespējas aizņemties Valsts kasē līdzekļus uz izdevīgiem noteikumiem savu ceļu sakārtošanā. Tā ka ir iespējas pārņemt un uzlabot ceļu stāvokli. Ir iespējas arī runāt ar “Latvijas Valsts ceļi” par atsevišķiem priekšdarbiem pirms nodošanas, lai šie te valsts ceļi būtu vismaz tādā apmierinošā stāvoklī. Manuprāt, ar to vajadzētu arī pietikt. Tas ir piedāvājums no valsts puses.

Satiksmes ministrijā uzsver, ka noteiktu termiņu ceļu nodošanai pašvaldībām nav. Tos ceļus, kurus nepārņems, arī turpmāk uzturēs valsts ar tādiem pašiem ieguldījumiem kā līdz šim. Diskusijas par pilotprojektu vēl notiek un pašvaldības ļoti cer, ka brīvprātības princips nekļūs par piespiedu.