Straujais cenu kāpums elektrībai un siltumenerģijai liks savilkt ciešāk jostas ne vien iedzīvotājiem, bet būs būtisks slogs arī uzņēmumiem, tostarp ārstniecības iestādēm, kuras rudeni gaida ar satraukumu. Jau šobrīd tiek pieņemti grūti lēmumi, piemēram, iekrājumus, kas bija paredzēti jaunu medicīnas iekārtu iegādei, tērējot komunālo rēķinu segšanai.
Kopš maija beidzies valsts atbalsts energoresursu cenu kāpuma kompensācijai, kas nozīmē, ka jārēķinās ar lielākām izmaksām par elektrību, taču vislielākā neziņa un bažas ir par jauno apkures sezonu.
Renārs Putniņš SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes loceklis
Principā šī izdzīvošana ir ļoti grūta, jo reģionālajām slimnīcām ir tā, ka ar visu to, ka pat sadārdzinājumu nebija viegli izdzīvot. Elektrības rēķini praktiski ar 1.janvāri ir dubultojušies. Tas nozīmē vairāk kā 100’000 gadā ir papildus izdevumi. Tas ir, klāt nāk pie slimnīcas, kur jau tā tas budžets nav tik liels.
Jēkabpils reģionālajai slimnīcai situāciju nedaudz uzlabo tas, ka tai ir sava ar šķeldu apkurināma katlu māja. Taču arī šķeldas iepirkuma cena ir trīskāršojusies. Valdes loceklis Renārs Putniņš rosina celt tarifus, par kādiem slimnīcas sniedz valsts veselības aprūpes pakalpojumus.
Renārs Putniņš SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes loceklis
Un otrs ir, protams, ka VM beidzot ir jāpārskata, šo, teiksim, tarifu cenas atsevišķos pakalpojumos. Un tieši stacionārajos pakalpojumos, jo tas ir tas, kas tur to slimnīcu virs ūdens. Un tie ir tie tieši slimnīcas ienākumi.
Vēl sliktākā situācijā ir Daugavpils reģionālā slimnīca. Tās vadītājs saka: pēdējais piliens būs mazināt algas iestādes darbiniekiem.
Grigorijs Semjonovs SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” valdes loceklis
Darīsim visu iespējamo, jo man negribētos šogad, esošajos krīzes apstākļos, kad cilvēkiem pašiem būs jāmaksā vairāk, vēl klāt viņiem griezt algas. Nu, tas, manuprāt, būs pats pēdējais, kam es ķeršos klāt. Bet tam būs ļoti negatīva ietekme uz slimnīcas darbību.
Šajā slimnīcā budžetu lielāko daļu – 90% – veido valsts līdzfinansējums, tāpēc būtiski ir saprast, kāds tas būs nākotnē, vai tas palielināsies, ņemot vērā cenu kāpumu. Semjonovs arī norāda, ka raizes rada fakts, ka ne visa solītā covid nauda ir izmaksāta.
Grigorijs Semjonovs SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” valdes loceklis
Es baidos no tā, kā tur nebūtu, ka nauda, kas bija domāta jau solītam, aizies pēc tam atbalstam, bet mums nesamaksās to, ko jau pagājušogad solīja.
Veselības ministrija izprot sarežģīto situāciju šobrīd un īpaši jau, gaidot jauno apkures sezonu, bet risinājumi pagaidām nav. Tiekot gaidīti konkrēti aprēķini no pašām ārstniecības iestādēm.
Boriss Kņigins VM Valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos
Uz valdību mēs esam spējīgi iet tajā brīdī, kad mums ir precīzs ziņojums – cik tie sadārdzinājumi ir, kam, kā izskatās kopējā bilde attiecīgajās iestādēs. Tas nozīmē, ka mēs izvēlamies kaut kādus periodus, ko mēs salīdzinām un tad tās faktiskās izmaksas, kas ir parādījušās papildus standarta patēriņa apjomiem, tad būtu pieprasāmi kā atsevišķi līdzekļi. Vai tās būs atsevišķas iestādes, kurām ir īpaša situācija un mēs kaut ko tādu piedāvājam, vai tas ir, nu, kaut kādi reģioni.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts iepriekš minējis, ka, iespējams, no valsts budžeta būs jāceļ līdzmaksājumi slimnīcām par veselības pakalpojumiem, bet kad un par cik tas būs – nav zināms. Ministrijā sola, ka pacientiem apmeklējums slimnīcās gan nebūs dārgāks. Tikmēr šobrīd ārstniecības iestādes steidz iepirkt arī rezerves medikamentiem un medicīnas materiāliem. Pagaidām to cenas ir tādas pašas kā iepriekš, taču jau tiek saņemtas ziņas par gaidāmo sadārdzinājumu arī šajā pozīcijā.