Pirms 105 gadiem Latgales kongresā Rēzeknē nolemts, ka Latgales, Kurzemes un Vidzemes latvieši ir viena tauta un šiem novadiem jābūt vienotiem. Tas ir arī viens no galvenajiem stūrakmeņiem brīvas un neatkarīgas Latvijas valsts izveides pamatos. Godinot šo notikumu Rēzeknē ar plašiem kā garīgiem, tā kultūras un zinātniskiem pasākumiem svin Latgales dienu un organizē kārtējās piecgades kongresu.
Latgolys kongress “Latgaliskuma kods Eiropā: no valodas līdz ekonomikai” – ar šādu vadmotīvu Rēzeknē norisinās viens no piecgades būtiskākajiem notikumiem. Šodien, Latgales dienā, kongress atklāts ar Svēto misi katedrālē pulcējot garīdzniekus, politiķus, nozaru ekspertus, kā arī interesentus no visas Latvijas. Pēc svētās mises visi kopā devās simboliskā gājienā pilsētas vēsturiskajā centrā.
Ilga ŠuplinskaSaeimas deputāte, SaRIK priekšsēdētāja vietniece
1917. gadā Latgalē sanāca kongress, lai uzrunātu Kurzemes un Vidzemes guberņu latviešus un veidotu nākotni kopēju. Tad pēc laika un tas ir sākot ar 1992. gadu kongresa ideja ir nepieciešama pirmkārt, lai pašiem latgaliešiem stiprinātu viņu garu. Otrkārt, lai paskatītos uz apkārtni un saprastu, kas ir darīts un, ko varbūt varētu darīt ātrāk, ko varētu darīt kopā.
Agris Bitāns SaRIK pārstāvis
Šajā dienā visā Latvijā, ne tikai Latgalē mēs runājam, sasveicināmies vai vismaz pasakām “lūdzu”, “paldies” – latgaliski. Mēs netiešā veidā atkārtojam to, kas notika 1917. gadā, otrkārt mēs darām to, mēs parādām cieņu, attieksmi pret saknēm. Mēs jūtam, ka mūsu vērtības ir saskanīgas ar Eiropas vērtībām, tāpat mēs ticam, ka mēs varam arī Eiropai piedāvāt savu pievienoto vērtību. Tā nav tikai folklora, bet tam ir arī saistība ar saimniecību, arī ar ekonomisko darbību, ar uzņēmējdarbību.
Par šiem un daudziem citiem valodas, vēstures, drošības, tūrisma un mediju jautājumiem turpmāk divas dienas Latgales kongresa 19 tematiskajos paneļos diskutēs teju 260 delegāti un vairāk nekā 100 viesi, to vidū arī no Norvēģijas, Ukrainas un Polijas. Atklāšanas gaitā lielākā vērība pievērsta latgaliešu valodas statusam dažādos vēstures posmos.
Imants Slišāns Baltinavas vidusskolas direktors
1922. gadā, kad pieņēma Latvijas Republikas Satversmi latgalieši ierosināja priekšlikumu Satversmē stiprināt garantijas latgaliešu valodai un tas tika noraidīts. Un tad jau Francis Kemps kopā ar Trasunu cīnījās par Latgales latgaliešu latgaliešu valodas tiesībām. Tas ko mēs varētu izdarīt, kas mums ir jāizdara, stiprināt tās tiesības latgaliešu valodai, par kurām cīnījās Francis Kemps.
Ilga Šuplinska Saeimas deputāte, SaRIK priekšsēdētāja vietniece
Katram latgalietim ir jāsaprot, ka viņš ir daļa no Eiropas. Latgale ir Eiropas sākums. Eiropa nejautā Latgalei, ko nozīmē latgaliešu valoda. Pasaulē nejautā, kāpēc ir starptautiskais valodas kods ir latviešu valodai un tur ir divas rakstu tradīcijas. Citās sabiedrībās ir pierasts, ka abas tradīcijas ir iespējams apgūt arī skolā.
Agris Bitāns SaRIK pārstāvis
Latgaliešu valodai jābūt atzītai praktiski, juridiski ne tikai Latgalē, bet arī visā Latvijā. Jādara darbs, cilvēkiem jāizskaidro, ka tā ir valoda. Tie paši lībieši, es domāju, ka viņi saprot, ka tā ir lieta, kas saistīta ar identitāti. Vajadzīgs valsts un pašvaldību finansējums, bet primārais ir – cilvēkiem jāmaina attieksmi. Problēma ir daudziem varbūt galvās, uztverē un to mums ir jāmaina.
Kongresa noslēgumā būs pieņemta rezolūcija, kurai jau izteikti vairāk nekā 100 priekšlikumi. Atšķirībā no citiem gadiem – šajā reizē visvairāk tie skar tautsaimniecību, uzņēmējdarbību un reģionālo attīstību.
Ilga Šuplinska Saeimas deputāte, SaRIK priekšsēdētāja vietniece
Latgale ir karstais kartupelis, ja tā var teikt, vai cepiens. Kāpēc? Tāpēc ka 30 gadu laikā no izejas principa nav risināta viena ļoti svarīga lieta – tā ir gan sociālā, gan ekonomiskā nevienlīdzība. Ir jāmēģina pārlauzt šo punktu un diezgan daudzi punkti ir saistīti tieši ar ekonomiskajām, es teiktu, prasībām, cits jautājums ir tālāk arī man kā politiķei šobrīd un arī citiem, cik lielā mērā mēs pratīsim pieklauvēt pie tām durvīm un, vai tās tiks atvērtas un vai tas tiks pamanīts.
Latgales kongresa atklāšanas pasākumu noslēgumā klātesošos uzrunāja Valsts prezidents Egils Levits.
Egils Levits Valsts prezidents
Es vienmēr esmu aicinājis Latgaliešus runāt latgaliski. Mācīt valodu saviem bērniem un turpināt uzturēt dzīvu latgalisko kultūrtelpu. Toreiz Latgale kā pirmā izšķīrās par vienotu Latviju un Franča Trasuna iedvesmota deva valstsgribas impulsu neatkarīgas Latvijas proklamēšanai.
Daļa no zinātniski lietišķajām diskusijām un noslēguma plenārsēde būs skatāma tiešsaistē Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas sociālo tīklu “Youtube” kontā, kā arī portālā LSM.lv. Tāpat gaidāma arī kontaktu birža, izstāžu atklāšana, grāmatu prezentācijas un citas aktivitātes.
Ausma Sprukte LRT žurnāliste
Latgolys kongresa diena un tai veltītie pasākumi ir ļoti lieli svētki ne tikai Latgalei, bet visai Latvijai! Un īpaši šajos apstākļos ir ļoti svarīgi būt kopā un būt kopā saliedētiem.