17 skolās Latgalē šogad īsteno pilotprojektu, kura gaitā dažādu vecumposmu skolēni apgūst latgaliešu rakstu valodu. Tuvojoties mācību gada noslēgumam pedagogi secina, ka kopumā programma ir kvalitatīva, tomēr šo stundu vajadzētu ieviest ikgadējā programmā, nevis tikai vienu reizi vairāku klašu posmā. Novērots arī, ka interese pagaidām ir zema un turpmāk jāveicina lielāku sabiedrības izpratni par to, ka jebkuras valodas zināšanas var izmantot kā sadzīvē, tā arī sociālo tīklu lietošanā un visbeidzot darbā.
Laba diena visiem! – Laba diena!
Trešās klases skolēniem Rēzeknes 5. vidusskolā latgaliešu rakstu valodas mācību stunda notiek reizi nedēļā. Vidēji to apmeklē desmit bērni, viņu vidū gan tie, kam latgaliešu valoda ir dzimtā, gan arī latviski runājošie un krievvalodīgie. Galvenais pilotprojekta mērķis ir veicināt izpratni, ka jebkura valoda ir ikdienā lietojama, kopjama un no paaudzes paaudzē pārmantojama.
Evelīna Rēzeknes 5. vidusskolas 3. klases skolniece
– Ir grūtāk rakstīt latgaliski vai nav tik grūti? – Nu drusciņ ir grūtāk, jo tur burti atšķiras. – Kā tev liekas, kur tev noderēs vēlāk, ka tu proti rakstīt latgaliski, ka tu daudz ko zini par Latgali? – Ar mani var runāt latgaliski, uzdot jautājumus par Latgali un es varu uz tiem atbildēt un runāt latgaliski.
Lāsma Jurkāne Riebiņu vidusskolas 10. klases skolniece
Rakstīt ir grūti, bet es mācos, nav nekā neiespējama, mēs mācāmies, mēs cenšamies un arī ir bijuši jau šogad tādi domraksti, kas tapa latgaliski. Tā tiek parādīta varbūt mūsu piederība Latgalei, cieņa, mīlestība.
Renāte Rēzeknes 5. vidusskolas 3. klases skolniece
– Man liekas, ka tas ir ļoti svarīgi, jo mēs dzīvojam Latgalē, tā ir mūsu dzimtā valoda. – Kā ar taviem klasesbiedriem, vai visi māk runāt latgaliski? – Ne visi. Tikai tie, kuri iet uz šo pulciņu. – Un daudz jūsu ir, kas nāk uz šo pulciņu? – Daudz nav.
Aelita Andrejeva latgaliešu rakstu valodas skolotāja Rēzeknes 5. vidusskolā
Bērni saka, ka ne pārāk runā klasē. Tā ir, ka mums tāda vide ir, ka vairāk viņi visi runā latviešu literārajā valodā, krievu valodā un latgaliešu tā kā sāk jau pazust pamazām. Un tas, ka tā stunda ir iespēja vismaz kaut cik bērniem to valodu attīstīt, pamācīt kaut ko jaunu, manuprāt, tas ir ļoti, ļoti vērtīgi.
Pedagogi novērojuši, ka mazo interesi par latgaliešu rakstu valodas apguvi ietekmē vairāki faktori. Ir vecāki, kas bērnus, kuri jau tā aktīvi apmeklē citus pulciņus, nevēlas pārslogot, citiem trūkst zināšanu par latgalisko vērtību nozīmi, vēl kāds tic stereotipam, ka bērnam ar latgaliešu valodas akcentu būs grūti komunicēt latviski. Par to visu viņuprāt jārunā plašāk un jāskaidro, ka latgaliešu valoda praktiski noder uzņēmējdarbībā, kultūras aktivitātēs, inženierzinātnēs un citviet.
Aelita Andrejeva latgaliešu rakstu valodas skolotāja Rēzeknes 5. vidusskolā
Varbūt arī kaut kad nākotnē būs tā, ka kaut kādā darbavietā tā būs svarīga, kaut vai žurnālistikā tik tiešām ir jāprot, lai mēs varētu savā reģionā runāt.
Diāna Bravacka latgaliešu rakstu valodas skolotāja Riebiņu vidusskolā
Es iedomājos, ka varētu būt kādreiz arī iedomājos, tāds valodas tūrisms. Un ne tikai mēs dziedam, bet arī mēs sadzīves runas runājam, piemēram, lasām. Un vienkārši saprotam, ka mēs esam pasaules daļa savā daudzveidībā, neatkārtojama un unikāla.
Riebiņu vidusskolā latgaliešu rakstu valodu mācās 10. klase. Ieinteresētību šeit veicina arī ar dažādiem tieši jauniešiem aktuāliem paņēmieniem.
Diāna Bravacka latgaliešu rakstu valodas skolotāja Riebiņu vidusskolā
Mums arī ir padomā, ka mēs taisīsim dziesmām subtitrus latviski vai latgaliski, latgaliskojam latviski, latviskojam latgaliski vai angļu dziesmām varam taisīt tos subtitrus latgaliski. Tad bērni redz, ka valoda aiziet tautās.
Rēzeknes 5. vidusskolas 3. klases skolnieces
– Brass. – Un kas tas ir? – Gludeklis. – Cybuļs. – Un kas tas ir? – Sīpols. – Zīmējām. – Rakstījām. Lasījām un spēlējām.
Lāsma Jurkāne Riebiņu vidusskolas 10. klases skolniece
Kādu stundu mēs skatījāmies dokumentālo filmu par Latgales kongresu, kādu stundu mums bija jāsadalās grupās un jāpēta personības, kas sekmēja latgaliešu valodas attīstību. Es un vēl divas klases biedrenes pētījām Miķeli Bukšu. Tad arī krustvārdu mīklas minējām.
Pavisam latgaliešu rakstu valodu šajā mācību gadā māca 17 skolās visā Latgalē, izņemot Daugavpili un Līvānu novadu. Pilotprojektu finansē Valsts Kultūrkapitāla fonda “Latvijas valsts mežu” programma, pedagogi uzskata, ka turpmāk plašāku atbalstu jāgūst arī no valsts un pašvaldībām. Turklāt, pagaidām mācību stunda nav ikgadēja katrā klašu grupā.
Aelita Andrejeva latgaliešu rakstu valodas skolotāja Rēzeknes 5. vidusskolā
Piemēram, 36 stundas tikai 1. – 3. klašu posmā un viss, tad arī ir par maz, bērni saka – gribam turpināt! Bet nākamajā gadā jau, ja viņi, piemēram, 1. klasē būs to izņēmuši, tad 2. viņiem vairs nepiedāvās vai turpinājums jau būs domāts no 4. klases.
Diāna Bravacka latgaliešu rakstu valodas skolotāja Riebiņu vidusskolā
Jo vairāk būs zinātāju latgaliski, jo vairāk pastāv iespēja, ka mēs arī Latviju kā nacionālu valsti arī noturam un tas šajos apstākļos ir ļoti svarīgi. Ja jau gadus 20 francūži uztraucās par savas valodas pastāvēšanu, tad ko mums sacīt?
Kopīgos semināros un pieredzes apmaiņā tapušas pirmās idejas par vienota mācību līdzekļa izveidi. Savukārt skolēni tagad gatavojas latgalisko lasījumu konkursam “Vuolyudzāni”, olimpiādei, kā arī aprīļa nogalē gaidāmās Latgales dienas pasākumiem. Nozīmīgākais no tiem – Latgales kongress – notiks 27. – 29. aprīlī Rēzeknē.