Šī gada pirmajos trīs mēnešos jau vairāk nekā 300 mežacūkām atklāts Āfrikas cūku mēris. Tas liecina par strauju slimības izplatību šogad, jo pērn Āfrikas cūku mēris bija atklāts teju 450 mežacūkām visa gada garumā. Visvairāk skartais reģions patlaban ir Latgale, kur konstatēta puse no kopējā saslimšanas skaita. Brīdinām, ka sižetā būs redzami nepatīkami kadri.
Pārtikas un veterinārā dienesta inspektore devusies kārtējā izsaukumā Rēzeknes novadā, kur no vietējiem medniekiem saņemtas ziņas par atrastu beigtu mežacūku. Pēdējā laikā Latgales reģionā šādi izsaukumi tiek saņemti gandrīz katru dienu, jo novērojams straujš Āfrikas cūku mēra saslimšanas gadījumu skaita pieaugums.
Šī te upe. Un kur tad mēs tagad esam? Mēs esam šajā stūrī.
Šī gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk gadījumu konstatēts mežacūkām Rēzeknes, Ludzas un Balvu novadā. Šajā pusē skarti jau teju 30 pagasti, kur Āfrikas cūku mēris atklāts 150 mežacūkām. Tā ir puse no kopējā skaita Latvijā.
Mihails Varlamovs mednieku biedrības “Latgales vilki” vadītājs
Pirmo beigto mežacūku šogad atradām jau janvārī vai februārī, īsti neatceros. Medījām, redzam – vārnas lidinās. Aizgājām turp skatīties – beigta mežacūka. Apstaigājām vēl apkārtni un kopā atradām sešas gabalas. Šī jau ir desmitā. Beigtas mežacūkas agrāk neesam atraduši. Šis ir pirmais tāds gads.
Lai konstatētu, vai mežacūka ir inficējusies ar Āfrikas cūku mēri, tai jāpaņem analīžu paraugs. Nomedītām mežacūkām tās ir asinis, savukārt dabā atrastajām jau beigtām – stobra kauls.
Mārīte Ņukša PVD Ziemeļlatgales pārvaldes vadītāja
Analīzes katrai nomedītai mežacūkai ir jānodod no 2014.g., kā tika konstatēts ĀCM. Mednieki par katru nomedīto mežacūku noņem paraugu un iesniedz mums PVD, mēs sūtām tālāk uz BIOR laboratoriju, kur tiek veikti izmeklējumi un konstatēts, vai šī cūka ir inficēta vai nav.
Straujā Āfrikas cūku mēra izplatība skaidrojama ar mežacūku populācijas pieaugumu Latvijā. Lai situāciju risinātu un slimības izplatību ierobežotu, pagājušajā nedēļā veikti grozījumi Medību noteikumos, nosakot, ka mežacūkas turpmāk būs nelimitētie medījamie dzīvnieki.
Valters Lūsis Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs
Mednieki, nu, tā no tādas medību saimniecības nepareizi medī mežacūkas. Un kāpēc? Tāpēc ka jāmedī būtu vairāk sivēni. Un otrs ir – mēs redzam tendenci, ka taupa sivēnmātes. Tā, ka nav brīnums, ka mums tā mežacūku populācija labi, ja viņa turētos minimālā līmenī, viņa iet uz augšu. Viņa ies uz augšu, ja medīs tāpat. Un kā es minēju, jo lielāka populācija, jo vīrusam ir vairāk kur, kā saka, izplēsties, sevi parādīt.
Mārīte Ņukša PVD Ziemeļlatgales pārvaldes vadītāja
Ja tā paskatās to visu periodu no 2014.g. līdz šim brīdim, tad uz 2017.g., kad mežacūku populācija bija tiešām samazinājusies, to mēs redzam arī pēc nomedīto skaita, tad arī, protams, to pozitīvo gadījumu bija ļoti maz, salīdzinot ar pašreizējo brīdi.
Šajos apstākļos īpaši piesardzīgiem jābūt mājas cūku turētājiem. Arī šobrīd pārtikas un veterinārais dienests veic saimniecību apsekošanu, lai vērstu uzmanību biodrošības pasākumu ievērošanai, tādējādi pasargājot mājas cūku saslimšanu ar Āfrikas cūku mēri.
Mārīte Ņukša PVD Ziemeļlatgales pārvaldes vadītāja
Mājas cūkas var saslimt tikai, kad šis te vīruss no dabas tiek ienests kūtī. Tātad, izbarojot termiski neapstrādātu barību – pļaujot zāli, zaļbarību, svaigus ābolus un visu, visu, kas ir dabā, ārā, kur var būt pabijusi slima mežacūka. Kā arī, protams, pakaišus, arī mainīt apģērbu, apavus.
Pārtikas un veterinārais dienests aicina nebūt vienaldzīgiem un arī turpmāk ikvienu, kurš atrod beigtu mežacūku, ziņot par to PVD vai vietējā pašvaldībā.