Bēgļiem no Ukrainas, kas raduši patvērumu dažādos Latvijas reģionos, ir teju neiespējami veikt grivnu apmaiņu pret eiro. Latvijā šādu pakalpojumu sniedz vien četri privātuzņēmumi, savukārt valsts šo jomu neregulē. Taču arī šajos uzņēmumos pastāv bažas, kā iepirktās Ukrainas grivnas varēs realizēt tālāk.
Samainīt Ukrainas grivnas pret eiro Latvijā ir liels izaicinājums – ar šādu problēmu saskāries ne viens vien bēglis no Ukrainas. Starp viņiem arī Aleksandra un Natālija, kuras satiekam Rēzeknes novadā, bijušajā Adamovas internātpamatskolā, kur viņas šobrīd radušas patvērumu.
Aleksandra un Natālija Ukrainas bēgles
Mēs atbraucām ar grivnām, savas valsts valūtu, un nebijām gatavi, ka šeit nebūs, kur to apmainīt. Maksājumu kartes strādā, bet tiek noņemti diezgan lieli procenti. Mēs maksājam papildu komisijas maksu 2,5% no pirkuma summas. Bet tas ir vienīgais gadījums, protams, nekādā gadījumā nevēlos nevienu apvainot, bet vienu ukraini transporta vadītājs atteica vest no Rēzeknes uz Adamovu un izsēdināja. Viņš gāja kājām, jo viņam nebija eiro. Lai gan viņš piedāvāja… nu, ko jau viņš var piedāvāt – grivnas.
Pēc Latvijas Bankā pieejamās informācijas veikt Ukrainas grivnu apmaiņu pret eiro Latvijā iespējams vien četros privātuzņēmumos, savukārt bankas šādus pakalpojumus nesniedz. Visi šie uzņēmumi atrodas Rīgā. Taču arī tajos pastāv ierobežojumi, piemēram, vienā no tiem Ukrainas bēglis nedēļas laikā var apmainīt līdz 600 eiro.
Jānis Silakalns Latvijas Bankas preses sekretārs
Tas tiek darīts tāpēc, lai Latvija nekļūtu par kaut kādu centru, kur no visas Eiropas ved šīs grivnas un maina šajos kara apstākļos. Tā kā Ukrainā notiek karadarbība, valūtas maiņas uzņēmumiem īsti nav skaidrības, pārliecības par šo grivnas kursu, nav arī pieprasījuma pēc šīm grivnām.
Andris Arhipenko SIA “Tavex” valdes priekšsēdētājs
Par nelaimi tas valūtas kurss ir ļoti neizdevīgs šobrīd, to ir jāatzīst. Bet ir jāsaprot to, ka privātie uzņēmumi uzņemas ļoti lielu risku. Šobrīd ir pozitīvi signāli, ka tiešām vēlme risināt šo problēmu, veidot drošus kanālus, lai tās grivnas centralizēti varētu transportēt uz Ukrainu un apmainīt.
Grivnu apmaiņa pret citu valūtu ir apgrūtināta ne vien Latvijā, bet visā Eiropā. Tomēr atsevišķas valstis risinājumu ir radušas.
Jānis Silakalns Latvijas Bankas preses sekretārs
Piemēram, tā ir Polija, kuri vienojušies ar Ukrainas centrālo banku, ka poļi maina šīs grivnas pret eiro un Ukrainas centrālā banka pēc tam pieņem šīs grivnas un apmaina pret, nu, viņu gadījumā tie ir zloti. Arī mēs, nu, tā sakot, neliekam visas cerības tikai uz Eiropu, bet arī, nu, baltiešiem koordinējoties, mēģinām runāt ar ukraiņiem, vai ukraiņiem būtu iespēja garantēt šo grivnu pieņemšanu pēc tam. Un tad līdz ar to varētu meklēt kaut kādus lokālus risinājumus.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija pieņēma arī priekšlikumu, ka visā Eiropas Savienības teritorijā jāveicina vienotu pieeju Ukrainas grivnu konvertēšanai. Tā paredz, ka viena persona bez maksas var konvertēt ne vairāk kā 10’000 grivnu uzņēmējas dalībvalsts valūtā par valūtas maiņas kursu, ko publicējusi Ukrainas Valsts banka.