Aizvadītajās brīvdienās arī Daugavpilī norisinājās gājiens, paužot atbalstu un solidaritāti Ukrainai. Tas vienkopus pulcēja vietējos iedzīvotājus, gan Daugavpils viesus no citām tuvākām un tālākām pilsētām.
Ar plakātiem rokās, uz kuriem vēstīts, ka “Latvija atbalsta Ukrainu”, “Nē karam” un “Mazāk Vladimira, vairāk Volodimira” aizvadītajās brīvdienās Daugavpilī norisinājās atbalsta gājiens Ukrainai. Tā organizētājs ir rīdzinieks Ģirts Kalniņš, kurš atklāja, ka no idejas par šāda pasākuma nepieciešamību Daugavpilī līdz pasākuma norises dienai ir pagājusi vien nedēļa, un tas izdevies pateicoties lielajam domubiedru pulkam.
Ģirts Kalniņš atbalsta gājiena organizētājs
Nedarīt kaut ko Latvijas otrā lielākajā pilsētā un atstāt to novārtā, nu, tas jau vien ir, maigi sakot, nosodāmi. Mums ir jāsaprot, ka Daugavpils ir ļoti daudzšķautņaina no tāda komūnu viedokļa. Ir jāparāda to, ka, pirmkārt, šeit visas šīs komūnas spēj sadzīvot draudzīgi viena otrai blakus. Jā, ja šeit ir kaut kādi arī ekstrēmisma elementi, nu, kaut kur viņi var parādīties, bet, nu, tad ar tiem arī mums ir arī jāspēj kopā tikt galā. Jo viņi jau var izpausties ne tikai Daugavpilī, arī citur.
Paust savu atbalstu Ukrainai bija ieradušies vairāki simti dalībnieki. Starp viņiem ne vien daugavpilieši, bet arī iedzīvotāji no citām Latgales pilsētām, Latvijas reģioniem un pat ārzemnieki.
Inese un Mohamed Daugavpils iedzīvotāji
Viņš ir ilgus gadus dzīvojis Ukrainā. Un mums Ukraina ir mīļa, tāpēc ka mēs arī Ukrainā apprecējāmies, Kijivā. Man ļoti sāpīgi bija. Es kā ukrainis, Ukrainas nepilsonis gan, bet tomēr kā Ukrainas iedzīvotājs jūtos. Esmu pret karu. Jebkur!
Jēkabs, Rudīte un Veinis rīdzinieki
Svarīgi iestāties par cilvēcību un par tiesiskumu arī starpvalstu attiecībās. Es pati esmu tiesnese un kaut vai no tiesību viedokļa tas ir neprāts, kas notiek Eiropā šobrīd.
Mareta un Andis rīdzinieki
Mums ir jāizrāda atbalsts. Tas vienkārši nav vārdiem aprakstāms, šīs visas izjūtas. Tas ir katra cilvēka iekšējā lieta, bet, nu, to, ka šajā brīdī sēdēt mājās un nepiedalīties vai kaut kāda pārliecība, tas ir, es uzskatu, ir noziegums.
Lai arī atbalsta gājiens aizvadīts bez būtiskiem starpgadījumiem, vietējie iedzīvotāji atzīst, ka ikdienā iziet Daugavpils ielās ar Ukrainas simboliku vai karogu nejūtas droši.
Anete Daugavpils iedzīvotāja
Svarīgi ir būt šeit, jo, man šķiet, ka Daugavpilī pietrūkst šis te atbalsts Ukrainai. Vismaz neesmu redzējusi un arī pati mazliet baidos iziet ielās. Šis bija iemesls, kāpēc tagad ir droši iznākt šeit un parādīt savu nostāju.
Uzrunātie atbalsta gājiena dalībnieki ir vienisprāt, ka līdztekus materiālajiem un finansiālajiem ziedojumiem būtiska nozīme Ukrainas atbalstam ir arī šāda veida gājieniem, un tie būtu jārīko biežāk arī citviet Latvijā.
Ģirts Kalniņš atbalsta gājiena organizētājs
Es atceros, piemēram, sevi kaut vai tajā pašā barikāžu laikā, kad mēs burtiski tvērām katru informācijas drumslu avīzēs toreiz, televīzijā, ko teicu, kura valsts kādu atbalstu sniegusi. Un tas jau morāli ļoti svarīgi! Bet otra lieta, protams, ir tā, ka mani, maigi sakot, viegli aizkaitināja, ja ne pat kārtīgi sadusmoja, situācija, kad gan Rīgas, nu, dažādos formātos aizkulisēs, gan, starp citu, arī no vairākiem Latgales pašvaldību pārstāvjiem es izdzirdēju, nu, nepārspīlējot tādu, ja var tā izteikties, apzīmējumu, ka ārprāts, ārprāts, te Latgalē viss ir tik sprādzienbīstams, ka tūlīt uzies gaisā un aizlidos, nezinu, visa Latgale prom uz Krieviju. Nu, kas tas tāds ir? Nu, kā tā var teikt?
Pie Daugavpils dzelzceļa stacijas sāktais atbalsta gājiens noslēdzās Vienības laukumā, kur klātesošos uzrunāja sabiedrībā zināmi kultūras, izglītības un citu jomu pārstāvji. Tam sekoja arī labdarības koncerts Daugavpils Kultūras pilī.