Jau gandrīz 300 mājdzīvnieku ieceļojuši Latvijā kopā ar Ukrainas bēgļiem. Lielākā daļa no viņiem nav saņēmuši poti pret trakumsērgu. Tieši tas visvairāk satrauc Latvijas Pārtikas un veterināro dienestu, jo mūsu valstī trakumsērga ir izskausta, bet Ukrainā tā joprojām ir problēma. Tomēr Latvijā iebraucošie ukraiņi ir gatavi pildīt visas prasības, lai varētu dzīvot šajā valstī kopā ar saviem mīluļiem.
Jau vairāk nekā nedēļu ukrainiete Vladislava par savām pagaidu mājām sauc viesnīcu Ludzā. Šeit viņa apmetusies ar vīru, bērnu un ģimenes mīluļiem – diviem labradoriem. Lai gan jau sākotnēji bija skaidrs, ka ceļš no dzimtās pilsētas Kramatorskas uz Latviju būs garš un grūts, Vladislava ne mirkli nešaubījās, ka suņi netiks atstāti karadarbības skartajā Ukrainā.
Vladislava bēgle no Ukrainas
Šie ir mūsu dzīvnieki, un mums par viņiem jāuzņemas atbildība. Ceļš bija smags, tiešām, jo mums ir bērns, divi suņi, mašīna un tu nezini, kurp brauc, tu nezini, kā tevi uzņems. Tu vienkārši brauc uz dullo, brauc turp, kur ir kluss, lai var mierīgi gulēt pidžammā nevis apģērbā.
Līdz šim, ieceļojot no Ukrainas, mājdzīvniekiem bija jābūt sačipētiem un vakcinētiem pret trakumsērgu. Šobrīd ir ieviesti atvieglojumi, un dzīvnieki Latvijā tiek ielaisti arī tad, ja kāds no šiem noteikumiem nav izpildīts. Taču, ņemot vērā, ka Ukrainā ir augsta saslimstība ar trakumsērgu, ievestie mājdzīvnieki jāatrāda veterinārārstam.
Vladislava bēgle no Ukrainas
Uz robežas dod tālruņa numuru, ka mēs varam iet uz jebkuru veterināro klīniku, sapotēt pret trakumsērgu un sačipēt suni. Izdarījām mēs to burtiski nākamajā dienā, kad atbraucām. Maniem suņiem vispār ir vakcinācijas pases, bet tajā steigā puikas pasi atradām, meitenes nē. Neviens neuzdeva nekādus liekus jautājumus – kāpēc, kas, kā utt.
Edvīns Oļševskis PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktores vietnieks
Ukrainā trakumsērga ir plaši izplatīta. Saslimšanas gadījumi ir konstatēti visā valsts teritorijā. Ja mēs runājam par varbūt pēdējiem diviem gadiem, tad tie ir vairāk nekā 1600 gadījumi, kas ir konstatēti Ukrainā. Tie ir gan savvaļas dzīvnieki, gan mājdzīvnieki. Lielākā puse no šiem te ir konstatēta mājdzīvniekiem.
Aktuālākā informācija, kas pieejama Pārtikas un veterinārajā dienestā, liecina, ka līdz šim Latvijā no Ukrainas kopā ar saviem saimniekiem ieradušies 82 kaķi un 201 suns. No tiem vakcinēti pret trakumsērgu bija tikai 20%, turpretī sačipēti – vēl mazāk. Piemēram, veterināro klīniku Ludzā jau apmeklējuši pieci dzīvnieki un visiem bija jāveic nepieciešamās procedūras.
Ingrīda Novikova veterinārārste
Ierakstām mēs to vai nu viņu pasē, kas jau ir no tās Ukrainas līdzi, vai izrakstām savu vienkārši vakcinēšanas apliecību. Trīs dzīvnieki bija jau ar tām ukraiņu pasēm. Un tajās visās trakumsērga bija 2018.g. pēdējā vakcinācija. Nu, cik es tā novēroju.Vienam sunim bija problēmas – dermatīts bija. Tad palīdzējām tam saimniekam. Bet pārējie dzīvnieki bija klīniski veseli, ļoti skaisti.
Edvīns Oļševskis PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktores vietnieks
Tas, ko mēs visiem šiem te mājdzīvnieku īpašniekiem nosakām šajā gadījumā tomēr vēl 21 dienu šo dzīvnieku novērot, skatīties, vai viņam neparādās kādas pazīmes.
Ieceļošanas atvieglojumi gan nav piemēroti bezsaimnieka dzīvniekiem, kas Latvijā no Ukrainas tiek ievesti nelegāli. Lielākās bažas ir par šādu gadījumu noklusēšanu, kas būtiski palielina risku ievazāt trakumsērgu Latvijā.
Mārīte Ņukša PVD Ziemeļlatgales pārvaldes vadītāja
Ja šis te dzīvnieks ir no patversmes, kuram nav īsti saimnieka, tad šis te dzīvnieks tiešām ir uzskatāms jau par iespējami inficētu. Protams, cilvēkiem ir liela vēlēšanās palīdzēt gan šiem cilvēkiem, gan dzīvniekiem, bet ir arī neziņa un droši vien arī kāds baidās, ka viņš ir pārkāpis likumu, un domā, ka varbūt labāk neinformēt, bet tā ir liela, liela kļūda.
Jāpiebilst, ka Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija Latviju oficiāli atzinusi par valsti, kas ir brīva no trakumsērgas. Pēdējais trakumsērgas gadījums meža dzīvniekiem konstatēts 2010. gadā, bet mājas dzīvniekiem – 2012. gadā.