Lai tiktos ar vietējiem uzņēmējiem un iepazītu vienu no lielākajām graudaugu un pākšaugu saimniecībām Latvijā – zemnieku saimniecību “Kotiņi” – Balvu novadu reģionālajā vizītē apmeklēja finanšu ministrs Jānis Reirs. Tikšanās laikā pārrunāti šī brīža izaicinājumi lauksaimniecībā un uzņēmējdarbībā, ko izraisījusi bīstamā ģeopolitiskā situācija.
Zemnieku saimniecība “Kotiņi” ir viena no pieturvietām, ko reģionālās vizītes laikā Balvu novadā apmeklēja finanšu ministrs Jānis Reirs. Pēc saimniecības, kur nodarbojas ar graudaugu un pākšaugu audzēšanu un realizēšanu, kā arī sēklkopību apskates, sekoja diskusija, lai pārrunātu šī brīža situāciju un izaicinājumus lauksaimniecības nozarē.
Jānis Reirs finanšu ministrs
Galvenā tāda atziņa bija, veidojot jaunas programmas, būtu nepieciešams arī ietvert to, ka reģions atrodas attālināti un šīs te izmaksas un iespējas ir mazākas, līdz ar to būtu nepieciešams piešķirt lielākus līdzekļus tām pašvaldībām, kuras ir tālāk no centra, uzņēmējdarbības veicināšanai.
Aivars Bernāns biedrības “Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienība” valdes priekšsēdētājs
Mēs esam piesaistīti gan Rīgai, gan Liepājas ostai, vai tā ir Ventspils, un tie attālumi gan izejvielu piegādei, kas ir vajadzīgi, gan arī sagatavotās produkcijas, saražotās novirzīšanai un eksportam, būtiski ietekmē izmaksas ražošanas procesā.
Tāpat biedrības “Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienība” pārstāvji atzina, ka Latgalē būtu jāveicina zālaugu sēklu ražošanu, kas ļautu racionālāk apsaimniekot šaipus esošās lauksaimniecības zemes.
Aivars Bernāns biedrības “Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienība” valdes priekšsēdētājs
Ja es audzēju zālāju sēklu, uzlaboju augu seku, augu mainību savā saimniecībā un līdz ar to uzlaboju mikrobioloģisko sastāvu augsnē, tad nav īsti pretargumentu, kāpēc to nedarīt. Uz šo brīdi kooperatīvā sabiedrība “Agro Green project” ir projektu kārtā iesniegusi projektu, kas ir tagad izvērtēšanas stadijā. Mēs ļoti ceram, ka viņu atbalstīs. Šis projekts arī paredz to, ka izveidot pārstrādes centru, kur, pieņemsim, mēs no ievestās zālāju sēklas, kas ir, pieņemsim, tikko nopļauta no lauka, mēs viņu tehniski spējam pilnvērtīgi izžāvēt, sašķirot un arī kā plānojas perspektīvi – veidot zālāju miksus, lai nodrošinātu starpkultūru sēklu veidošanu.
Zālaugu sēklu audzēšana un ražošana citviet Latvijā līdz šim jau tiek piekopta, tomēr apjomi varētu būt lielāki. Viens no šīs nozares attīstības bremzējošajiem faktoriem ir finansējuma piesaiste nepieciešamajām iekārtām.
Aivars Bernāns biedrības “Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienība” valdes priekšsēdētājs
Lai zālāju sēklu saražotu, ir nepieciešamas specializētas iekārtas, kas spēj, pirmkārt, izkaltēt to saražoto masu un sašķirot. Tradicionālās kaltes, kas pamatā ir tirgū, tās diemžēl to nespēj.
Aldis Ločmelis z/s “Kotiņi” saimnieks
Nevar attīstīties, ja nav naudas. Cik lai mēs stipri gribētu teikt, ka mums nav nauda vajadzīga, bez naudas mēs nevaram neko. Un tad, kad ja mums nav šajā reģionā garantijas kaut kādas, ka valsts negarantē par mums, jo mēs esam pietiekoši tālu no pilsētām, mēs neesam tik interesanti bankām, mums tā zeme nemaksā tik daudz, tā vērtība, tad vienīgais, kas var palīdzēt, tā ir valsts. Un valsts ar savu garantiju.
Pēc aizvadītajām sarunām ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem diskusijas dalībnieki cer, ka būs sadzirdēta vajadzība īpašas atbalsta sistēmas izveidē.