1945. gada 2. martā Stompaku purva salās notika lielākā kauja Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē pret čekas karaspēku. Padziļinātu pētījumu par tā laika notikumiem joprojām nav, un tas aktualizēts ne vien vietējā pašvaldībā, bet arī vēsturnieku vidū. Balvos aizvadīta arī diskusija, kā Stompaku nacionālo partizānu nometnes vietu attīstīt un popularizēt Latvijas, gan nacionālā mērogā.
Ar muzikālu Balvu Mūzikas skolas kora priekšnesumu Balvu Kultūras un atpūtas centrā atklāta diskusija “Stompaku nacionālo partizānu nometne kā patriotisma simbols un vietas potenciāls nākotnē”. Diskusijā piedalījās ministri un dažādu organizāciju pārstāvji, kuri līdz šim jau ir ieguldījuši darbu un finansējumu lielākās partizānu nometnes visā Baltijas reģionā attīstībā.
Sergejs Maksimovs Balvu novada domes priekšsēdētajs
Tas ir gan Kaspars Gerhards kā zemkopības ministrs, bijis arī citos amatos un arī atbalstīja līdz šim, gan tāpat Jānis Bordāns kā tieslietu ministrs un Aldis Bukšs, kas sarakstījis arī grāmatu patiesībā par tiem notikumiem, un Zigmārs Turčinskis vai arī Viktors Reblis, kas faktiski piedalījās šajā būvniecībā un bija atbildīgs par to.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem klātesošo vidū bija par nacionālo partizānu apmetni Balvu novadā kā nozīmīgas vietas Latvijas vēsturē atpazīstamības veicināšanu tikai pēdējo gadu laikā. Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs atklāja, ka attieksme pret Stompaku purvā toreiz dzīvojošajiem teju 400 partizāniem vietējo iedzīvotāju vidū joprojām ir piesardzīga.
Sergejs Maksimovs Balvu novada domes priekšsēdētajs
Iespējams, ka līdz šim sabiedrība nebija gatava par to runāt, tāpēc šie notikuma attīstās atbilstoši tā, kā notiek. Manuprāt, tas ir īstais brīdis. Jo joprojām, ja mēs skatāmies no vietējiem iedzīvotajiem, daudziem ir izteikti negatīva attieksme pret to, jo ir bijusi vardarbība varbūt no nacionālo partizāņu puses. It īpaši tām ģimenēm, kas tajā brīdī nostājās boļševiku vai čekistu pusē.
Zigmārs Turčinskis vēsturnieks, LU Latvijas Vēstures institūta pētnieks
Krievijas iebrukums Ukrainā pirmais 2014.g. sarosījās, valsts simtgade 2018.g. radīja papildu interesi par vēsturi un tagad jaunais atkal Krievijas turpinājums uzbrukums Ukrainai, nu, tas viss, protams, rada šo te fonu, ka rodas interese par šādiem stāstiem un šādu info. Uzreiz attiecīgi cilvēki to uztver vairāk un tas aiziet plašāk.
Vēsturnieks Zigmārs Turčinskis pēdējo gadu laikā veltījis daudz laika pētījumiem par nacionālo pretošanās kustību pret padomju okupāciju Latvijā. Pēdējā monogrāfija tapusi par Tilžas un Nautrēnu pusi, savukārt uzzināt par notikumiem Stompaku purvā izdevies vēlāk – vien 2004.gadā.
Zigmārs Turčinskis vēsturnieks, LU Latvijas Vēstures institūta pētnieks
Toreiz es neko nezināju. Mani vienkārši paaicināja, ka ir ieradusies kaut kāda Ungāru filmēšanas grupa, vai negribu aizbraukt līdzi, viņi kaut ko filmēs kaut kur. Nu, un tad es arī tur pirmo reizi nonācu, pirmo reizi arī satiku Zigfrīdu Berķi. Tad arī mēs iepazināmies un tad arī, nu, tā pamazām sākās tā pētniecība un informācijas apzināšana.
Publiski pieejamā informācija par Stompaku nacionālo partizānu nometni šobrīd ir skopa, tāpēc motivācija veikt padziļinātu šīs vietas un notikumu izpēti, kā arī jaunas monogrāfijas izdošanu ir jo īpaši liela.
Zigmārs Turčinskis vēsturnieks, LU Latvijas Vēstures institūta pētnieks
Tur ir atkal pētniecības īpatnības, jo vēlākos partizānu pētniecības gadus, tad, kad ir mazāk cilvēki, ir vieglāk izpētīt. Pirmos sākuma gadus, kad mežos ir milzīgs daudzums cilvēku, to stāstu un to krimināllietu, kas ir jāizlasa, un tie stāsti, kas ir jāuzklausa, ir milzums. Līdz ar to to pirmo periodu – 1945.g. sākums, Stompaku kauja – ir grūtāk izpētīt. Tā, lai tiešām varētu pateikt – jā, šis ir punkts, kuru ir vērts pielikt. Ja kaut kas nāks klāt, tad tas būs nebūtiski.
Patlaban Balvu novada pašvaldībā ir izveidota darba grupa, lai spriestu, cik daudz no visas nacionālu partizānu nometnes teritorijas tuvākajā nākotnē ir jāattīsta. Nupat jau sperts pirmais solis – atklāts viens no kopskaitā vairāk nekā 20 vēsturiskajiem bunkuriem – baznīca. Galvenais mērķis esot radīt vizuālu un emocionālu priekšstatu, kāpēc vietējiem iedzīvotājiem nācās pavadīt vairākus ziemas mēnešus Stompaku purvā.