Sagloboj Augšdaugovys nūvoda kulinarū montuojumu

Autors: Ausma Sprukte-Kozule - 13 decembris, 2022 🕙 Lasīšanas ilgums: 4 min.

Augšdaugovys nūvodā itymā godā lels dorbs īguļdeits vītejūs saimineicu i saiminīku, gon ari apleicejūs pogostu īdzeivtuoju kulinaruo montuojuma apzynuošonā. Iedīņu receptis niu apkūpuotys gruomotā, a povoru pīredzis stuosti apsaverami ceļojūšā foto izstuodī. Projekts “Latgales virtuves garša” eistynuots ar Vaļsts kuļturkapitala fonda i a/s “Latvijas valsts meži” Latgolys kuļturys programmys finansialu atbolstu. #LKP_2022

Apkūpojūt vysaiduoku iedīņu receptis, kai ari kotrys saimineicys i povora pīredzi i sovpateibys Augšdaugovys nūvodā eistynuots projekts “Latgales virtuves garša”. Niu izstuodī 15 planšetuos izlosomi dzeivisstuosti, gon apsaveramys fotografejis par sevkuru nu projekta daleibnīkim.

Anna Lazdāne Skryndu dzymtys muzeja direktore

Myusim gribejuos paaicynuot nu Latgolys taidys dižuokuos i lapnuokuos, ar sovu viesturis stuostu, saimineicys. Atsauceiba beja gon nu Dvītis, gon nu Ilūkstis, gon nu Bebrenis, gon tyvuokys i tuoļuokys apkuortnis. Dzyma dūma izveiduot taidu izstuodeiti gon ar saimineicu dzeivisstuostu aprokstim, saimineicys dalejuos ari sovūs atmiņu stuostūs, kai iedīni tūp.

Cīši svareigi izsvērt, ka kotram kulinarūs nūslāpumu zynuotuojam iedīņu receptis atsašķir, bīži viņ ir montuotys nu īprīkšejuom paaudzem ar mierki juos saglobuot ari iz prīšku.

Anna Lazdāne Skryndu dzymtys muzeja direktore

Dace Aleksejva nu Dvītis, kas myusim beja puorsteigums, kura gatavoj tuos pošys ruleteitis, zivju iedīni, tī poši vīnkuoršī soldī, uobuļu salenis. Ite ir izcilā Ilona nu Daugovpiļs, kūku cepieja.

Projekta gaitā ar iedīņu gatavuošonys tradiceju zynuotuojim i pratiejim augustā, septembrī i novembrī vareja īsapazeit ari kluotīnī treis meistardarbneicuos. Juos nūtyka Skryndu dzymtys muzeja Kulinaruo montuojuma telpuos, kur pasuocīņa golvonūs vorūņu vydā beja ari Aglyunys Maizis muzeja vadeituoja i televizejis šova “Īstās latvju saimnieces” uzvareituoja Vija Kudiņa.

Anna Lazdāne Skryndu dzymtys muzeja direktore

Tā pati Ilze Stabulniece nu Kruoslovys pusis, kura ari ir vysim Latvejā cīši pazeistama. Myusim isadeve atkluot, ka kaimiņu pogostā, tepat Kalupis pogostā ir dzimis, audzis i pa pasauli struodoj, dorbojās, ni tikai Latvejī, bet ari uorpus Latvejis rūbežom – Haralds Saušs. Izcils šefpovors. 03:41

Taipoš lela dyžuošonus ar sovys pusis iedīnim beja ari cytūs projekta pasuocīņūs.

Anna Lazdāne Skryndu dzymtys muzeja direktore

Tod, kod saimineicys beja atbraukušs iz izstuodis atkluošonu i kotra atvede kaut kū sovu nūgaršuot, tys beja vīnkuorši fantastiski! “Purva buča” i “kugelis” – tik dažaidu nūsaukumu. I, prūtams, tuos ir naaizstuojamuos ašņa malnuos putraimu dasys, kurys Latgolā munā bierneibā isadeve izbaudeit tikai vīnu reizi godā. Tys beja pyrms Zīmyssvātkim, kod tyka kauts tys rukseits, lykts goldā i tod jau ari beja tuos putraimu dasys. Šudiņ tei ir ekskluziva līta cīši.

Laikam eimūt mainejušuos ari golda kluošonys tradicejis.

Anna Lazdāne Skryndu dzymtys muzeja direktore

Vīseibu goldu kluojūt mes taču radzom, ka vysi esom puorguojuši iz piļneigi cytu goldu kuļturu, tuos ir vīgluos uzkūdys, maizeitis, dažaidūs trauceņūs lykti salateni i vys kaut kas, galis i vyss, breižim tu nasaprūti, kas tīņuok atsarūn tymā škeivī un, nu kuo tys iedīns ir sataiseits. Gryušai pasaceit, voi kuodreiz mes varom atsagrīzt pi tuos golda kluošonys kuļturys, kaida beja Latgolā. Kuozu goldi lyuza nu gordim capumim, kod saimineicys struoduo nedeli īprīkš. Vyltuotī zači, ruletis, dažaidi piļdeiti cepeši.

Vabalis i juos apleicīnis īdzeivuotuoju stuostus par Latgolys virtuvis garšu isadeve apzynuot ar Latgolys kuļturys programmys 2022 finanisalu atbolstu 1470 eiro apmārā. Nūvoda kuļturys puorvaļdis i Skryndu dzymtys muzeja komanda atzeist, ka pīteikuma anketa ir dyžen vīnkuorši aizpyldoma, sovpus projekti, kū eistynoj vysā Latgolā – cīši vierteigi.

Anna Lazdāne Skryndu dzymtys muzeja direktore

Paļdis Latgolys kuļturys programmai, kura atsauce i teišom atbaļsteja. Latgola izsenis ir bogota ar cīši taidim vīnkuoršim, ar nasamuoksluotim, ar garšys kuorpeņom cīši tuodim baudāmim iedīnim. Zivis dažuodi apstruoduotys, gaļa dažuodā veidā, prūtams, kartupeļi vys vysuodūs veidūs.

Izstuode par Augšdaugovys nūvoda, kai ari apleicīnis saimineicom i povorim ir ceļojūša i Skryndu dzymtys muzeja direktore cīši prīcuosīs jū paruodeit ari cytu pogostu bibliotekuos i kuļturys īstuodēs. Turkluot, plošuoki dzeivisstuosti i piļneiguokys receptis salyktys lelā mapī, kuru tuoļuok var papyldynuot ar jaunom atmiņom par Latgolys virtuvis garšu i nu ituo materiala izdūt ari gruomotu.

Dalies:

Runoj Latgola: 2. raidiejums par Latgolys kuļturys programmu 2022

Indrā vuicuos aust celainis

Līdzīgi raksti