LKM atjaunoj daļu nu Pujātu keramikys kolekcejis duovynuojuma

Autors: Ausma Sprukte-Kozule - 6 decembris, 2022 🕙 Lasīšanas ilgums: 4 min.

Pyrma dažim godim Latgolys Kuļturviesturis muzejs Rēzeknē sajēme lelu duovynuojumu nu Pujātu dzymtys – aptyvai 300 keramikys dorbus, kam autori vacmeistari nu vyss Latgolys. Tai kai daļa nu viesturiskuom līceibom laika gaitā cītušs, izlamts dorbus restaurēt. Napaseņ ar Vaļsts kuļturkapitala fonda i a/s “Latvijas valsts meži” Latgolys kulturys programmys finansialu atbolstu atjaunuoti Dīnvidlatgolys meistara Ontona Šmulāna seikplastikā taiseitī puorsoku vorūņi – valnu figurenis. #LKP_2022

Anastasija Strauta Latgolys Kuļturviesturis muzeja direktore

Pūdnīku puduri. Austrumlatgola, Dīnvidlatgola i centraluo daļa, ite vitrīnā ari ir Šmulāna veļneni radzami i ari juo svečturs ar veļnenim pošā centrā.

Latgolys kuļturviesturis muzejī lepojās ar ekspoziceji, kur var apsavērt aptyvai 500 vysaiduoku Latgolys pūdnīku – kai vacmeistaru, tai jaunuokuos paaudzis – dorbus. Pavysam kruojumā ir gondreiž 3000 vāžu, skriužu, svečturu i cytu keramikys dorbu, kam pyrma treis godim pīsavīnuo ari eipašs Pujātu saimis kolekcejis duovynuojums.

Anastasija Strauta Latgolys Kuļturviesturis muzeja direktore

Juoņa Pujāta kolekceja, kas beja ari ļūti zynoma personeiba, tīši par Latgolys keramiku rypejuos pec 2. Pasaulis kara, lai Latgalis keramika vyspuor naaizītu zyudeibā. Duovynuojums kai jau sevkura keramika ir trausls i puorceļuojs vairuokys reizis iz vairuokom vītom, i ari cīši stipri cīts beja, bet kolekcejā beja cīši vierteigi vacmeistaru dorbi, ari taidi drobi i taidi autori, kuri myusu kolekcejā dīvamžāl nabeja bejuši.

Kab suoktu dorbu restauraceji i popularizeišonu, muzeja i Rēzeknis vaļspiļsātys pošvaļdeibys kuļturys darbinīku komanda nūlēme pīsadaleit projektu konkursūs i šūgod giva atbolstu vaira nakai 1000 eiro vierteibā Latgolys kuļturys programmā 2022. Projekta eistynuotuoji uzskota, ka itaida veida atbolsta konkurss regionam ir cīši svareigs.

Anastasija Strauta Latgolys Kuļturviesturis muzeja direktore

Jī ir tyvuok myusu lokalajai vītai, saprūt tū myusu lokālū identitati, myusu vierteibys. Tai kai itys gods ir Ontona Šmulāna jubilejis gods, jam palyktu 95 godi – Ludzys keramikim. Tod mes nūlēmem, ka pyrmkuort kersimēs pi seikplastikis i šūreiz tyka atlaseiti 17 vaļneni. Varbyut ari kuodreiz nu molys līkās naizpratne, ir dzierdeits taids vīdūklis, ka laikam ari muzejā tyka sabūjuoti tī prīkšmeti i tagad mes šķīžam naudu i restaurejam tū. Bet tys nibyut tai nav. Muzejā principā nikod nasasabūjojās prīkšmeti. Jī teik globuoti attīceigūs režimūs, attīceigūs plauktūs i skapjūs.

Figuru atjaunuošonu veice keramikys i stykla restauratore Jana Lībiete i niu atjaunuotī puorsoku tāla – valna – atveiduojumi ari papyldynuos pastuoveigū Latgolys keramikys ekspoziceji.

Anastasija Strauta Latgolys Kuļturviesturis muzeja direktore

Šmulānam beja ļūti lels talants izstuosteit taidu kai puorsoku, taidu kai teiku tīši caur muolu. Kotram vaļneņam ir sovs stuosts, sovs raksturs. Cyts ir dusmeigīs valns, cyts ir muzykants. Ir ari taidi jautri velneni, kuri pīsadoluos ar Latgalis kausim, skriuzem kaut kaiduos balleitēs, saītūs, svineibuos. Tepat maņ tyvuok ari vaļneņš… taids intelegentais valns ar portfeli padusī. Jebkura muzeja golvonīs mierkis ir na tikai vuokt un komplektēt viesturiskū montuojumu, bet pats svareiguokīs ir jū saglobuot pīnuoceigi nuokamajuom paaudzem.

Muzejā niu i veļ da 10. decembram apsaverama ari jauna izstuode ar keramikys dorbim, kurus radejusi muola tradicejom boguotuo Vogulu saime Rēzeknis nūvoda Lendžu pogostā.

Anastasija Strauta Latgolys Kuļturviesturis muzeja direktore

Jīm ir taidi pamateigi, eisti, muola smoguma tī dorbi. Ka pajam rūkā, tod ari jūt tū na tikai formu, bet ari tū svoru jūt muola i zemis. – Nūteikti ari kaidu energeji, kas ir īlykta… – Jā, vīnnūzemeigi ari tū energeji, prūtams. Jau tai soka, ka tei ir dzimtys tradiceju keramika. Vīns nu dālim vairuok tīši pūdus i vāzis, skriuzis, tai kai nu tāva puormantuojs tū tradiceji, ūtrs vairuok tai kai iz svečturim.

Niu Latgolys Kuļturviesturis muzejs givs atbolstu ari Vaļsts kuļturkapitala fonda projektu konkursā i tuoļuok varēs restaurēt ari cytu pūdnīku dorbus, jūs vydā arī keramiķa Andreja Paulāna muokslinīciskuos vierteibys.

Dalies:

Subatī sviņ ebreju kuļturys svātkus

Žurnala “A12” komanda roksta par viesturi, Dzīšmu svātkim i darbeigim cylvākim

Līdzīgi raksti