Latgalē aizvadīta pirmā Vietvārdu diena, kas valodniekus, pētniekus un citus interesentus pulcēja Preiļu novada Galēnos. Tās norise vainagojusies ar papildu ievāktiem vietvārdiem. Tie tiks reģistrēti datu bāzē un būs kā šaipus atrodamo ciemu, pļavu, upju un daudzu citu ģeogrāfisko vietu nosaukumu vēsturiskās liecības.
Vietvārdu diena Latgalē sākās Preiļu novada Galēnu pamatskolā, kur Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētnieki skolas saimei un citiem klātesošajiem atklāja daudz interesanta par vietvārdu veidošanas tradīcijām, to kultūrvēsturisko nozīmi un vietu Latvijas kartē. Galēnu pamatskola par pirmās Vietvārdu dienas Latgalē norisi nav izvēlēta nejauši. Pagājušajā mācību gadā šīs skolas skolēni savāca bagātīgu vietvārdu materiālu, aptaujājot vietējos pagasta iedzīvotājus.
Dans Puduls Galēnu pamatskolas 8.klases skolēns
Ikdienā viņi skan apkārt, it īpaši vecākajai paaudzei. Jaunajai arī skan diezgan bieži. Skolā tagad arī saistībā ar šo pētījumu jau sākam lietot starp jauniešiem.
Sanda Rapa LU Latviešu valodas institūta direktore, vadošā pētniece
Jānis Endzelīns ir teicis, ka vietvārdi ir kā zemes arhīvs, kur var atrast ziņas par mūsu aizgājušajiem laikiem. Un tas arī pamodina to nacionālo dzirksti, nacionālo lepnumu.
Līdz šim Vietvārdu dienas jau aizvadītas arī Valkas, Jēkabpils un Brocēnu novadā. Pēc tā secināts, ka tieši Latgalē ir visvairāk tā dēvēto balto pagastu, kur vietvārdi pētīti maz un kur novadpētniekiem būtu jāpieliek īpašas pūles šaipus raksturīgo vietvārdu apkopošanā.
Sanda Rapa LU Latviešu valodas institūta direktore, vadošā pētniece
Latgale ir īpaši pētāms novads, jo tur vajag speciālistu, tur vajag izlokšņu zinātāju, tur vajag runāt izloksnē, lai pareizi savāktu vietvārdus. Vietvārdi Latgalē ir sarežģīti. Vietvārdu liktenis ir sarežģīts, tā būtu pareizāk teikt, jo Padomju laikos latgaliskie vietvārdi tika skausti, tie tika pārlauzīti latviešu valodā, un tad jau zūd vietvārdu funkcija. Ir svarīgi, lai tiktu lietotas tādas formas, kādas izmanto vietējie iedzīvotāji. Galvenais mērķis – savākt šos vietvārdus, reģistrēt, lai tie nepazūd un lai mēs varētu pētīt.
Pēc tikšanās ar skolēniem Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētnieki devās arī nelielā ekspedīcijā, kuras laikā dalīties ar savām vietvārdu zināšanām un stāstiem, kuri tos apvij, bija atsaukušies vairāk nekā desmit Galēnu pagasta iedzīvotāji.
—Kur dejojāt? Vasarā kur danči bija? —Ošupē. Tajā parkā. —To parku sauca par Ošupi? —Jā! —Tas Galēnos jau.
Anna Vulāne LU PPMF Skolotāju izglītības nodaļas profesore
Ir ļoti svarīgi kartē atzīmēt un svarīgi to vietu parādīt pēc iespējas precīzāk. Tad mēs varam kartografēt jau. Tagad daudzās vietās pārsauc vietas un vecos vārdus aizstāj ar jauniem. Nu, to nevajadzētu darīt, jo mēs pazaudējam vēsturi. Vietvārdi var pastāstīt par to, kas, kurā vietā noticis, kādi cilvēki dzīvojuši. Protams, ne vienmēr tas būs zinātniski pareizi, bet arī tautas nostāsti… te mums ir tas nostāsts, leģenda par Svēto grāvi, kāpēc tā sauc – par Svēto grāvi. Jo baznīckungs brauca un iegāzās grāvī. Vai tā bija? Nu bet tāds stāsts ir, iespējams, ka tā bija.
Tāpat kā citviet apkopotie, arī Galēnu pagastā ievāktie vietvārdi tiks reģistrēti Tautas vietvārdu datubāzē, kas ir publiski pieejama ikvienam interneta lietotājam.